Adon ([info]lord) rakstīja,
@ 2014-04-01 09:15:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:tāpatvien

par humanitārajām vs eksaktajām zinātnēm
pēdējā laikā konstatēju, ka kursērā ar daudz lielāku baudu klausos fizikas, kā mākslas kursus un tas mazliet mulsina, jo sāku domāt, kas gan būs nākamā izvēlētā izglītība... ja pēdējos gadus trīs - četrus dzīvoju ar pārliecību, ka pēc maģistrantūras iešu studēt LMA Latgales filiālē, tad šobrīd vairāk neesmu tik pārliecināts... still, vēl priekšā ir gads... bet nu jebkurā gadījumā - māksla manā uztverē nav zinātne, māksla ir dvēselei, bet galvai tomēr ir zinātne... sorrī, mākslinieki, izskatās, ka dziļi sirdī es jūs jau esmu nodevis...



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]klusais_okeans
2014-04-02 13:27 (saite)
tas vs ir pilnīgi nepareizs kā uzstādījums, imho. Vismaz tā kultivēšana. Esmu satikusi daudzus izteikti humanitārus cilvēkus pēc nodarbošanās un pamatinteresēm, kuri (līdzīgi kā es) nožēlo, ka neizvēlējās kā pirmo izglītību kaut ko eksaktu. Tas viss ir apvienojams, ļauj labāk izprast abas jomas utt. Turklāt laikmetīgā māksla arvien vairāk pietuvojas eksektajām disciplīnām savos izteiksmes līzekļos, tādēļ why not. Runājot par izglītību, tur laikam vispirms jāizmēra savu smadzeņu kapacitāte - manai uztverei droši vien pietiktu ar pamatfaktiem iesācējiem, nevis nopietnām studijām augstskolā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lord
2014-04-02 13:43 (saite)
es arī esmu izteikts humanitārais.. tas par tām smadzenēm un dvēseli manā gadījumā ir kas tāds, kas ir izjūtu līmenī... humanitāras lietas man var likties jaukas vai mīlīgas vai emocionāli vai kā citādi svarīgas, un liek domāt daudz un dikti un lauzīt galvu, bet nav sajūtas, ka smadzenes strādā ar pilnu atdevi pat tad, kad domā dikti dikti... un tad, kad sāc domāt (un censties saprast) par kvantu mehāniku, astrofiziku un šādām lietām, tad gan pilnīgi jūti kā smadzeņu muskulis aug, jo prāts jau galīgi nav eksakts... nu kaut kā tā...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]klusais_okeans
2014-04-02 13:50 (saite)
Varbūt jādomā no praktiskās puses - lai kā eksaktās zināšanas uzlabo prāta darbību, šajā jomā tu (nevis konkrēti tu, bet vispār) nekad nesasniegsi tik daudz kā tajā otrajā, kas padodas vieglāk. Savukārt, ja to saglabāsi hobija līmenī, būs labums gan prātam, gan mākslai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lord
2014-04-02 13:54 (saite)
nu apmēram uz to arī vedinu sevi, jā... mana problēma slēpjas apstāklī, ka man periodiski uznāk sajūta, ka kļūstu par dārzeni... pēdējoreiz tas bija 2008.-2009. gadā... un tagad atkal tā ir klāt... tāpēc cenšos nodarbināt prātu, lai tā atkāpjas... toreiz bija vienkāršāk, uzņēmos papildus darbus, iestājos augstskolā, nodibinājām biedrību... bet tagad tas viss ir kļuvis vienkārši un banāli...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]klusais_okeans
2014-04-02 14:11 (saite)
moš jāievieš bērni? :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lord
2014-04-02 14:16 (saite)
es padomāšu par šo jautājumu :D bet vispār man ir aizdomas, ka nekas tevi nevedina vairāk kļūt par bioloģisku būtni (dārzeni/dzīvnieku), kā bērni... ta jau nav vairāk laika pašpilnveidoties... ir mātes/tēva instinkts (nez, tēviem ir kaut kāds instinkts), gādā naudu/iztiku, motivē tiem sociālo modeļu izveidi un mācīšanos (rotaļājies), utt.

Bet jā, ja šobrīd es nedaudz ciešu no tā, ka man ir nežēlīgi daudz brīvā laika, kuru īsti nezin kā aizpildīt, tad bērnu gadījumā šī problēma atkristu pati no sevis :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?