lmr

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
23:06: kārtējo reizi esmu pārsteigts par to, cik dziļi dirsā es visu spēju salaist. laika ir tik maz, bet izdarāmo darbu tik sasodīti daudz. augustā laikam vienkārši nopirkšu ēdienu un ieslēgšos dzīvoklī, noņemšu no sienas pulksteni un pavadīšu dzīvoklī vairākas nedēļas, mēģinot izstādei uzgleznot darbus. pašlaik šķiet, ka tas ir vienīgais veids, kā es varētu visu paspēt. pagājušajā nedēļā sēdēju sapīpējies sigitas dārzā un ar šausmām spilgti izjutu to, cik nepiedodami ātri skrien laiks.

aizvakar veikalā saņēmu zvanu par pasūtījuma darbu, nedomājot protams piekritu. tad nu tagad sēžu visu dienu pie kompja un no bildes gleznoju pirkstu laizošu eņģeļbēbi uz ceriņkrāsas fona. šis laikam ir tas, kam es mācījos tos daudzos gadus. kāpēc kādam ko tādu vispār vajag? kaut kāds mistisks, nepazīstams cilvēks pavada diezgan ilgu laiku, lai no bildes pārkopētu nekad dzīvē nesatikta bērna portretu. kādā veidā iznākums vispār var būt labāks par doto fotogrāfiju? un aiz atvērtā loga visu dienu kāds nepārtraukti kliedz. kaijas kliedz, vārnas ķērc, bērnudārza spēļu laukumiņā bērni sacenšas, kurš spēj kliegt visskaļāk, bet prātā es pats kliedzu jau vairākas nedēļas.

tukumā es neko nevaru padarīt. kā uzlieku austiņas, tā šķiet, ka caur mūziku dzirdu klusinātu vecmammas balsi. kā dzirdu kādu būkšķi, tā skrienu skatīties, vai viņa nav pakritusi. vienu nakti dzirdēju aiz sienas kliedzienu, lecu no gultas un skrēju pie vecmammas, bet viņa kliegusi sliktajā sapnī. un vēl visa pārējā ģimenes drāma, kas it kā ir pieklususi, bet ik pa laikam pamostas kā tāds apklusis vulkāns, un visa skaistā, izaugusī dzīvība sadeg ārā spļautajā magmā.

nesen mēģināju aizvērt acis un uzzīmēt to, ko redzu prātā, neskatoties uz lapu. interesanti, kā darbojas prāts. viss, ko zīmēju ar aizvērtām acīm, sanāca ļoti maziņš. it kā visu es prātā redzētu lielā attālumā. un reizē, ja portretam es zīmēju ausi, tad ausi uz plakstiņiem redzu lielu, visā savā godībā, bet pārējā seja pazūd, paliek tikai auss ar visu pūciņu un kapilāriem, un nepareizi atmiņā saglabātiem skrimšļiem, izplūdušiem fragmentiem.

un par ko es nesen iedomājos un domāju joprojām.
ja jums priekšā būtu divi darbi - viens tušas zīmējums un blakus tam tieši tāds pats - identisks, bet taisīts datorā un izdrukāts, un, ja tos apmainītu vietām, atšķirība nebūtu nosakāma, kurš jums labāk patiktu un kāpēc?

Mūzika: Staypuft - Manlorette Party
10 raksta - ir doma

Comments

[User Picture]
From:[info]magnolia
Date:21. Jūlijs 2017 - 02:24
(Link)
..tušas zīmējums, jo var taču just visas tās enerģijas:))
[User Picture]
From:[info]lmr
Date:21. Jūlijs 2017 - 14:14
(Link)
ja vietām samainītu darbu anotācijas un tušas zīmējums kļūtu par digitālo, vai "enerģija" netiktu sajusta pie digitālā?
[User Picture]
From:[info]magnolia
Date:21. Jūlijs 2017 - 22:09
(Link)
nē.:)
[User Picture]
From:[info]surrender
Date:21. Jūlijs 2017 - 13:15
(Link)
man laikam patiktu doma, ka pie manis ir oriģināli zīmētais darbs, un nevienam citam precīzi tāds pats nav. visas tās kartiņas, kas man ir, tas ir, kopijas no kaut kādiem darbiem, manī neraisa tik spilgtas sajūtas kā oriģināls. skatoties uz oriģinālu, sāku pie sevis domāt, ko mākslinieks domājis sava radošā procesa laikā, kurā vietā ota vai zīmulis gājis vispirms, kādos apstākļos un ar kādu mērķi tas viss radīts. kopijas vairāk uzskatu par dekorācijām smukumam.
[User Picture]
From:[info]lmr
Date:21. Jūlijs 2017 - 14:05
(Link)
es nerunāju par kopijām. minētais gadījums ir realitātē neiespējams piemērs. digitālais darbs tajā domāts ne kā kopija, bet kā jauns darbs, kam vienkārši tā sagadījies izskatīties tieši tāpat kā tušas darbam. vai otrādi. kāpēc digitāli zīmētais nebūtu pelnījis tādas pašas pārdomas? jo vizuāli tie ir identiski.
[User Picture]
From:[info]surrender
Date:24. Jūlijs 2017 - 16:19
(Link)
ja pētītu no attāluma, tad gan jau neatšķirtu, un nevērtētu ne vienu, ne otru kā labāku.

bet ja pētītu tuvāk, droši vien varētu pamanīt, kurš darbs ir printēts. printētie varianti parasti ir gludi un perfekti, bet tušas darbā gan jau būtu pa kādam reljefam papīrā vai kaut kā tā, un gaismā viens krāsas triepiens varbūt atspīdētu citādāk kā otrs. un tieši tās detaļiņas man patīk un liek pakavēties ilgāk. bet nu, ja digitālo darbu varētu izprintēt tā, ka tiešām nekādā veidā darbus nevarētu atšķirt, tad būtu jāapbrīno printētāja māksliņa.
[User Picture]
From:[info]_re_
Date:21. Jūlijs 2017 - 19:44
(Link)
man patiktu arī datora darbs (jo rokas darbam jau defoltā piešķir vērtību), tik vienkārši tas nerodas, tajā tāpat ir ielikts baigais darbs un enerģija.
[User Picture]
From:[info]ruk
Date:22. Jūlijs 2017 - 20:04
(Link)
šorīt domāju par to datordarbu tēmu arhitektūras sakarā. daudzi "vecie" arhitekti uzskata, ka daļiņa arhitektūras nomirst līdz ar datorgrafikas parādīšanos. bet arhitektūrā interesanti, jo grafika jau nav īstais vērtējamais objekts, svarīgi ir tas, ko no tā beigās uzbūvē. protams, būvē jau pēc tā, ko zīmē, un ideja sāk materializēties jau pirmajās skicēs, rasējumos, tāpēc tas varētu tomēr spēlēt diezgan lielu lomu.
nekur tālu ar šo domu netiku, tēmā arī neesmu pārāk zinoša, un datorprogrammas arī dažādas, bet būtu baigi interesanti paskatīties, kas sanāktu, ja kāds arhitektu birojs, kas parasti strādā tikai pie datoriņiem, uzzīmētu kādu projektu tīrā rokas grafikā.
vai projektā, un vēl svarīgāk - pašā uzbūvētajā objektā - būtu vairāk dvēselītes vai nē?
[User Picture]
From:[info]lmr
Date:22. Jūlijs 2017 - 20:20
(Link)
haha, nez ar ko izmerīt dvēselītes lielumu?
[User Picture]
From:[info]ruk
Date:23. Jūlijs 2017 - 18:36
(Link)
tur augšā kāds jau teica: "var taču just visas tās enerģijas:))"
Powered by Sviesta Ciba