manas vakariņas (ok, ir tikai gandrīz pieci, bet nu pusdienas jau paēdām olive restorānā)
garšīgāks kā fizz, bet bišķiņ dārgs.

ayeee, tikai puse izdzerta, bet efekts jau mazliet jūtams :D
nu tad uz sīkā izlaidumu!
neticami, ka viņš jau rudenī ies skolā

diviem neizlēmīgiem cilvēkiem ir grūti kaut ko sarunāt

- nu, kur un kad tiekamies?
- es nezinu, kā tu domā?
- kā tu domā?
- nuuuu.. nezinu, kad tu celies?
- es varu celties jebkurā laikā. kā tu gribi?
- nu es arī. nezinu, ap 12?
- ok, bet kur?
- emm nu kur tu gribi?
- es nezinu, kur tu gribi?
- man vienalga, kā ērtāk
- nuu atkarīgs kur mēs pēc tam ejam
- jāaam. kur mēs ejam?
- es nezinu, ir kādas idejas?
- nope, nav ne jausmas
- hmm
-
- varbūt pie maximas?
- ok

lol man mušiņa uzlidoja uz ekrāna un es viņu ar kursoru dzenāju :D

man ir tik daudz, ko teikt, bet es nespēju izteikties - sāku rakstīt vienu teikumu, bet nespēju pabeigt; rakstu otro, tad trešo par pavisam citu tēmu un beigās tā arī neuzrakstu neko.

viena pati mājās, sēžu savā aliņā.
drššššš atsprāgst durvis

- č..
- kas tā par drēbju kaudzi, savāc
- e
- kāpēc tu nevari nekad salikt skapī
- b
- KĀPĒC TU NEIZSŪCI MĀJAS
- bet
- NEREDZI, KA VISS NETĪRS
- k
- NOGURUSI MĀTE PĀRNĀK MĀJĀS UN MAN VĒL MĀJAS JĀTĪRA
- bet tu neko..
- MAN VIENMĒR VISS VIENAI JĀDARA
- KĀ ES VARĒJU ZINĀT, TU VARĒJI PATEIKT, KA MAN KAUT KAS IR JĀIZDARA, KO TU TAGAD TE BĻAUJ UZ MANI, NORMĀLI NEVAR PATEIKT??

pēc pus stundas ienāca manā istabā un iedeva man zīmīti 'noslauki lūdzu putekļus un izsūc māju! paldies, mamma.'
ha nu paldies, tagad es jūtos tā, it kā būtu viņu nodevusi un šausmīgi apvainojusi :)))))