surrender -

sapņoju, ka esmu Liepājas mājās, ir vakars, skatos pa logu un tur tik zvaigžņotas debesis kā tumblr bildēs. eju ar savu telefonu fočēt, bet tad, kad pieeju pie loga, vienmēr uzspīd saule (probably tāpēc, ka gulēju līdz kādiem vieniem un tiešām spīdēja saule) vai kāds ieslēdz gaismu.

izbesos, aizeju krāmēt savu plauktu vecajā sekcijā. tur atrodu tādu prāvu plastmasas kastīti ar tiem apaļajiem, dzeltenajiem vitamīniem, kas jau nezin cik veci, apēdu vienu un nodomāju - kā es vispār par tādiem atcerējos.

tad mēs visi gājām vakariņās. ze end.

un es, dammit, uzliku modinātāju, bet aizmirsu uzspiest, lai modina mani svētdienā.