ruk's journal

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 20 vecākus

Sunday, September 10th, 2017
17:39 - Sāp tukšs
Nesaprotu, vai slikti man ir tāpēc, ka paģiras, vai tāpēc, ka vientuļi.

Varbūt tpc, ka kaķa gifiņi nesanāk tik labi, kā cerēts.

(ir ko piebilst)

Wednesday, September 6th, 2017
16:20 - jaunas brilles
Man uz brillēm būs rakstīts PRADA, bet sejā "Humana"

:)

(ir ko piebilst)

Friday, September 1st, 2017
19:09 - Skolā
Nopriecājos, ka goti Latvijas mākslas aprindās vēl nav izmiruši, bet nē - tā bija Erasmus grupiņa :/

(ir ko piebilst)

11:40
Pēdējā laikā, spogulī skatoties, seja liekas tumšāka, ļenganāka, ar tādiem violeti sarkaniem zem acīm, uz lūpām un pumpu rētām. Tāda noļurusi.

Tas vai nu tāpēc, ka alkohols, vai tāpēc, ka atkal mācīšos pirmajā kursā.

Bet es taču pat neesmu vēl izaugusi līdz galam! Uzskatu, ka cilvēks kļūst par cilvēku tikai pēc 26. Tad arī pārstājot augt un sākot dilst. Līdz tam vēl var cerēt uz lielākām krūtīm/lielāku locekli un smuku sejiņu.

Noteikti tas, ka lieku kaučkādu kosmētiku uz sejas vai katru dienu - nepalīdz. Bet man patīk domāt, ka tā smēre aizsmērē manus kompleksus :) Jātiek no šī vaļā.

(ir ko piebilst)

Sunday, August 27th, 2017
20:15 - Pļāvu zāli, dedzināju sūdus
Pārāk romantiska lauku darbiem.
Vai arī nepietiekami?

Neko ar šo nepateicu.
Čau kakau

current music: Penguin Cafe Orchestra

(ir ko piebilst)

Wednesday, August 23rd, 2017
17:41 - paģira
Savā ceļā uz alkoholismu esmu nonākusi jau tik tālu, ka sāku veidot personalizētu pētījumu, "field notes", ja atļausiet angliski, par procesiem, kas atvieglo manas paģiru dienas. Caur dažādiem mokošiem eksperimentiem, kas mijās ar prieka pilniem atklājumiem, šobrīd esmu nonākusi pie šāda kopsavilkuma:

-brokastīs salds
-pusdienās siļķe un vārīti kartupeļi
-auksta kola vai kolas jungle pop, dažreiz arī kāda cita no cukurotajām limpenēm, tur jāsajūt konkrētās paģiras nepieciešamība un vēlme
-čipsi. ādažu virpuļi
-darbs produktīvs nebūs, bet pie kompja sēdēt var
-ja jāsēž birojā, var biežāk vārīt tējai ūdeni un pa to laiku nolīst uz dīvāniņa atlaisties horizontāli. palīdz
-kebabs? stockpots? kaut kas ass vakariņām


Jābeidz dzert..

Bet jāatzīst, ka kopš vairāk dzeru arī vairāk cilvēkus iepazīstu. Franču studenti, kas atbraukuši uz mūsu biroju praksē, piemēram, ļoti grib ar mani draudzēties. Kopš uzzināja, cik daudz bāru Rīgā es zinu..

current music: Čiurlionis

(ir ko piebilst)

Sunday, August 13th, 2017
21:58 - Okei šodieniņa
Pamodos starp vairākiem nosistu odu līķiem, kas mētājās blakus uz palaga. Okei.

Naktī biju kaut ko murgojusi, tas atsitās sliktā omā, tāpēc negribēju rītu sākt runājoties ar vecmāmiņu. Paliku gultā nedaudz palasīt un atcerējos, ka somā stāv iesākta Ādažu Virpuļu čipsu paka... Stulbs lēmums. Burkšķēja vēders kādas 5 min. Okei broksatiņas. Apenēs un krekliņā ar supu apairējos ap dīķi divus apļus, otrajās brokastīs uz čipsiem uzēdu kūku, ielēcu dīķī, paskatījos zivis, aizgāju apēst vēl nedaudz kūkas (beigās pati gandrīz visu noēdu.. 1,5 glāzes miltu, pusglāze cukura un eļļa. priekā). Ieguvu jaunu drušku - beidzot iemīlēju krustmātes suni.

Neatceros, kad pēdējo reizi kaut ko ēdu no šķīvja. Laikam Rīgā piektdien. Pagaidām visu ar rokām, kaut kur apkārt staigājot, jo mājā pārāk karsti. Gaļiņa vienā, kartupelis otrā.
Laba svētdiena. Tikai ātri pagāja.

No vētras sagāztā bērza sasēju 31 pirtsslotu.

(ir ko piebilst)

21:40
Sāk likties, ka druksu par daudz domāju par sevi :/

Bet nu. Par citiem jau arī nevajadzētu pārāk daudz. nez.

Par ko lai domā?

(ir ko piebilst)

Wednesday, August 9th, 2017
15:21 - nuja
Kaitina, ka visvairāk nepatīk tie cilvēki, kas vislīdzīgākie man pašai. Jo tad jau nevar neko daudz pārmest viņiem

(ir ko piebilst)

12:29 - Parunāties busā
Ā. Un pēc tam, kāpjot iekšā pēdējā autobusā centra virzienā, cauri tukšajam busam redzēju, kā blakus, uz ielas, mašīna notriec velosipēdistu. Dzirdēju bremžu troksni, dzirdēju, kā aiz manis aizcērtas busa durvis. Velosipēdists drusku palidoja, un, galvu turot rokās, aizkliboja uz ceļmalu, kur arī atkrita, cilvēki, kas mani pavadīja uz busu (tur pietura atrodas tieši blakus mežam, kurā pirms 2 gadiem nogalināja un apraka jaunu meiteni.. uz busu mani parasti pavada..) pieskrēja pie velosipēdista, un redzēju, ka zvana ātrajiem. Superneko nesapratu, bet, kā jau liberaste, pieņēmu, ka veči no auto vainīgi, viņi tur skaļi lamājās, iesvieda ričuku ceļmalā, turpināja lamāties. Autobusa šoferis, pa logu izkāries, murmināja pretīgā balsī: "Es visu redzēju, jūs pierakstiet manu numuru, sniegšu liecību, visu redzēju, bet tagad man jāturpina darbs, ieslēdziet avareikas, es redzēju, pierakstiet manu numuru." Busa vadītājas izklausījās tikpat ienaidnieks manai versijai par velosipēdista nevainīgumu, kā automašīnas vadītāji. Un turpināja savu pēdējā autobusa ceļu centra virzienā. Biju vienīgā tajā busā. Pusceļā vadītājs savā sēcošajā balsī man vaicāja: "Meitenīt, kurā pieturā jūs iekāpāt?"
"Tajā, kur notrieca to velosipēdistu."
"Jā, bet kurā? Niedru vai Ozolu ielā?"
"Niedru.."
Tad mēs parunājām par avāriju, izrādās, ka velosipēdists esot braucis pa ceļa vidu, tieši pretī mašīnai, kura bija paspējusi nobremzēt, velosipēdists manāmi sadzēries, pats ietriecies stāvošajā bembī. Parunājām par alkoholu, par piedzīvoto avāriju. Klusums. Un tad pēkšņi atkal sēcošā balss:
"Drīz uz skolu, ne? haha"
"... am, jā. Patiešām."
Un mēs turpinājām runāties, skatoties viens uz otru viņa skatu spogulī, pāri divām rindām krēslu. Par skolu, par viņa mazbērniem, par lielajiem ceļu remontiem Rīgā šovasar, un kā citus gadus nav bijis tik traki, patiešām, un, ka tad, kad pabeigs, tomēr būs riktīgi smuki. Bet, nu galvenais, jau lai kvalitatīvi sataisa, nu ja, nu ja.

Un man liekas, ka mums visiem tovakar sanāca. Runāties.
plds, pilnmēness, vai pirkstiņ vai kas tur

Pēc tam sazvanīju zirgu Madaru, un viņa teica, ka velosipēdists pats esot teicis, ka pats vainīgs un tiešām esot bijis baigajā lopā sadzēries.

(ir ko piebilst)

12:00 - Parunāties ballītē
Vakar biju vārda dienas ballītē pie draudzenes, kuru pazīstu jau no pamatskolas laikiem, bet ar kuru neiepazinos pamatskolā (tādu man toč nav daudz). Zirgu draudzene. Tā es viņu vēl aizvien apzīmēju. Smieklīgi interesanti skatīties, kā viņa mainās, un varbūt viņa tā skatās uz mani. Jo pārējie draudziņi tādi vairāk piesaistīti manai līnijai un ar neko daudz nepārsteidz (šobrīd gan jau meloju, tas nav tiesa, domas virzās tikai šaurumā pa zirgdraudzenes tēmu, pārējo esmu aizmirsusi). Varbūt tas tikai tāpēc, ka zirgu Madaru satieku reti. Uz dzimenēm, vārdenēm un retām reizēm, kad kopā ejam pie zirgiem, un pa lielam zirgu lietas sākumā bija vienīgais mūs vienojošais elements, un, tā kā man jāšanas sports neko daudz patiesībā nenozīmē, (lai vai kā arī neliktos visiem tiem, kuriem patīk priecāties par manu "horse gurl" pagātni) nesaprotu, kāda velna dzītas mēs tomēr vēl draudzējamies. Bet priecājos. Tāda sajūta, ka Pirksts No Augšas (vai apakšas) ir.

Lai tur vai kā, kas man vakardienas ballītē likās superincanti bija kaut kas ne Pirksta formā, bet laikam, ka pilnmēness. Jo izdzēru es tikai 1/3 aliņš un man tā padevās runāties. Pirmais, kas uz to iedvesmoja, bija tas, ka vienīgie, ko tur pazinu, bija divas zirgdraudzenes māsīcas. Vienai laikam 23, otrai 13. Pie čipšu bļodas kopā ar mani sēdēja tā, kurai 13. Tad nu sāku bazarēt. Un sanāca. Reāli, norunājām kādu pusstundu un sajutos, kā saruntēmu izdomāšanas monstrs, conversation goddess, ja atļausiet angliski. Tad nu tā, šīs sarunas iedvesmota, tā arī devos pie visiem pārējiem. Pārliecināta - nu, ja jau varu mierīgi nomuldēt ar 13 gadnieci, tad ar kuru gan nevarēšu. Un kaut kā tā arī apmēram sanāca. Plds, pilnmēness.

current music: LR 3

(ir ko piebilst)

Wednesday, August 2nd, 2017
17:19
Vai tas, ka pati sajūtu, ka labi smaržoju, nozīmē, ka smirdu jau pa gabalu un i pa traku?

(ir ko piebilst)

Tuesday, August 1st, 2017
10:36 - Visi tādi nedaudz aptrakuši
Visi tādi nedaudz aptrakuši. Vasarīgais pavasaris galvā vai kaut kā tā. Es arī jūtos ārpus normālā un dzeru jau kādu trešo nedēļu. Ne tā ka nodzeros. To retāk, bet "pa dzērienam", kā sak'. "Tas tāds periods dzīvē", kā sak'. Un arī draugi un paziņas tādi jocīgi. Arī uz ielas cilvēki. Nenormāli daudz dzērājus kaut kā redzu (esmu viena no viņiem?). Daudz bomžu un daudz visādu citu dīvaiņu. Tā smacīgā mitrā gaisa dēļ arī pretīgi jebkam pieskarties, un labāk izvairos iet veicīšos, kur durvju rokturis pašam jāver.

Eju uz darbu, dzeru tur kafiju, ēdu bulciņu, klausos slimu house mūziku un ar vienu roku kaut ko bakstu fotošopā (dejojošus bronzas bēbjus pie Ventspils dzemdību nama..). Ir ok. Citiem darbā jāceļ milzonīgi Valdemārielas ietvi norobežojošie akmeņi +24 grādos pēc celsija, un tam visam paralēli visticamāk tādas neiedomājamas paģiras, kādas iespējamas tikai pēc čēesmit (40)

current music: Upside Down - Diana Ross

(ir ko piebilst)

Friday, July 28th, 2017
21:32 - hēdoniskās augļu bumbas gaisā
Tiku akadēmijā un ļoti labi tiku - kā trešā, ar piecinieku gleznošanā haha. Tieši tas, ko lūdzu - lai piebremzē mana deguna laišanos debesī.

Es jau neko, bet vasara drīz būs cauri un tā, ka vēl ātrāk kā jebkura iepriekšējā no vasarām, un man bail, ka sākas tas, par ko runā vecie cilvēki, ka gadi skrien kā stirnas un arvien ātrāk un ātrāk, un tu pat nepamani. Man te apkārt lido muša un mazliet pakutina roku fu. Daudzkur sūdzas, ka nav labs laikapstāklis un nav vasarīgi, protams, var piekrist, un tas iespējams arī ir viens no vaininiekiem, ka pa daļai liekas, ka vēl nekas nav sācies un kur nu vēl beidzies, bet, ja godīgi, tad vakaros braucot uz kapiem (mājām) tā vasara liekas nenormāli aptrakusi un šeit esoša. Ok, ir auksti, bet tās smaržas. Nu bāc. Pilnīgi jāsaka kā Rīgas laikā, par "hēdoniskajām augļu bumbām" - tirpas uzdzenošs, riebīgs apzīmējums, bet to liepu un visu dzīvu radībiņu/ziediņu smaržu citādāk nevar aprakstīt ,un tad var sajust tādu mirkli par kādiem skaisti saka, ka laiks apstājas un tu pats jau arī apstājies, jo grūti noticēt.

(3 comments | ir ko piebilst)

Tuesday, July 18th, 2017
17:54 - ēvele vai cukuriņš?
Nupat ar Elizabeti sarakstoties messengerī sanāca ļoti precīza metafora tam, kā jūtos:

Kā izkusis cukuriņš izlijis kaut kur pa netīru, putekļainu grīdu. Gaidu kādu zoli, kur pielipināties.

Tā ir metafora? Vai salīdzinājums?

(ir ko piebilst)

15:53 - iestājeksāmeni
Šodien trolejbusā agresīva paskata dzērājbomzis man parādīja fakuci, kasot uzaci ar vidējo pirkstu.
Nu labi. Tas gan jau nebija speciāli tā domāts, bet, to darot, viņš man skatījās acīs, tāpēc likās smieklīgi.

Par iestājeksāmeniem akadēmijā kaut kā galīgi nesatraucos. Pa daļai tāpēc, ka man liekas, ka esmu ok kandidāts uz akadēmiju, jau kādus 10 gadus (omg) mācos zīmēt un gleznot un gan jau kaut ko māku, un man (iedomīgā kārtā) pat liekas, ka patiešām māku. Vismaz, lai iestātos. Pa daļai arī tāpēc, ka mazliet ceru, ka kaut kā izgāzīšos un netikšu, jo tad man nebūtu jāpieņem lēmums - iet uz akadēmiju vai atpakaļ uz RTU mācīties arhitektūru šmarhitektūru. Tad dzīvīte iesistu pa galvu manai iedomībai akadēmijas virzienā, pie reizes noliecot to galviņu - 'nepīksti un strādā' virzienā - pabeidz to sūda RTU bakalauru. Katru dienu pārdomāju un tūlīt urbšos zemē aiz iz-samisuma. Labi urbties zemē nē, tam man pietrūkst spēka. Bet vemt gan gribas.
Šajā un citos sakaros ik pa laikam uznāk tādas domas, pēc kurām saprotu, ka depresija vai vājprāts ir negrūti iegūstams stāvoklis, bet par laimi laicīgi to piefiksēju, sabīstos un sāku domāt citā virzienā.

Kas vēl jauns:
Laikam nesen būšu kļuvusi pieaugušais, jo katru dienu dzeru kafiju, un dzeru pat tad, ja īsti negribas. :)

Papildināts:
Ko vēl redzēju troļukā:
Īpatnējs vīrietis pāri piecdesmit iztīra ausi ar savu briļļu kājiņu, paskatās uz to, ar pirkstiem notīra, ko nu tur izracis, nobrauc pirkstus gar bikšu staru, uzliek brilles atpakaļ uz acīm. :)

current music: Roy Ayers - I am your mind part 2

(ir ko piebilst)

Saturday, July 15th, 2017
22:02
Leju vīna glāzē krāna ūdeni un smieklīgi, bet tas strādā. Vīnu šodien vairs nedzeru.

papildināts 16.07.2017:
tomēr dzēru...

(ir ko piebilst)

Tuesday, July 11th, 2017
09:50 - tīrība
Haha, mūsmājās grīda ir uzmazgāta tikai tur, kur kaķis pavēmis.

Bet kopš esmu savā lieliskajā (k)akadēmiskajā gadā man liekas, ka to vien daru, kā mazgāju pannas. Nav vairs nekādu attaisnojumu, kāpēc, lai es nebūtu tā, kura piekopj mājas soli, un tikai tagad sāku aptvert, cik bieži un daudz tas jāpiekopj. It īpaši tās pannas. Nesaprotu. Varbūt mēs par daudz ēdam ceptus ēdienus.. Ar bailēm skatos nākotnē, jo man liekas, ka drīz pienāks tā reize, kad pannu nevis nomazgāšu, bet triekšu ārā pa logu. Bet vispār jau ok. Cik reižu neesmu teikusi, ka varētu labāk strādāt par mājsaimnieci, nevis censties sevi pierādīt darba tirgū, būvēt profesionālu karjeru utt. hahahahahaha. Tik bieži mazgājot pannas, pat sāku saprast, kāpēc krustmāte, katru reizi pārvācoties, atdot mums un citiem radiem iepriekšējā dzīvokļa katlus, pannas, traukus, mēbeles. Es arī, ja varētu, labprāt tās pannas pamainītu. Lai interesantāk. Cits mazgājamais objekts. Citādi vecās pannas drīz jau pazīšu labāk par jebko pasaulē. Zinu, kurai rokturītis ļurinās, kurai apakša piedegušāka, kura parasti būs supertaukaina, jo tur Krišs cep gaļu.

current music: Popcorn — Song For You

(ir ko piebilst)

Saturday, July 8th, 2017
12:43 - Komēta
Vakar biju festivālā Komēta. Pirmo reizi uz festivālu aizbraucu viena. Drusku vajadzēja sākumā pacensties, lai nedusmotu uz tiem, kuri teica, ka brauks ar mani, bet beigās tomēr ne. Bet, kad sākumā pacentos, pēc tam jau galīgi viegli aizgāja nedusmoties un varēju izbaudīt savu vienbūšanu festivālā. Kopumā ļoti ērti. Izbraucu no mājām, kad gribēju, nevienu reizi nejutos slikti, ka pati vai kāds cits čīkstētu, ka gribas pačurāt, paēst, padzerties, pasēdēt, iet uz turieni nevis šejieni utt. Vienkārši aizgāju uz točiņu, ja sagribējās, nevienam pat nebija par to jāpaziņo. (Kas dīvaini, jo esmu pieradusi tomēr lielu daļu dzīves kādam pateikt, ka eju pačurāt) Pazaudēt arī nevienu nevarēju. Bet atrast gan. Ik pa laikam visādus cilvēkus ar kuriem, ja gribēju varēju palikt, ja nē, bez ceremonijām vienkārši aiziet kur un kad. Nupat mazliet sabijos, ka pie šitās ērtības pieradīšu. Kopā ar kādu jau arī jauki. Jaukāk pat. It īpaši, ja ir kāds ar kuru var arī neļarkstēt un autobusu no rīta gaidīt klusumā.

Visādi piedzīvojumi arī bija. Iemīlējos vīrietī, kurš, kamēr aizgāju pēc sedziņas un pačurāt, jau bija paspējis iekāpt 20 cm platformenēs, tīkliņzeķēs, stringos un dejoja ar vēl vienu tāpat tērptu vīrieti. Pašai par pārsteigumu, tas man nelika viņu iemīlēt mazāk. Visādi jau gadās. Katram savas lietiņas. Ar māsīcu, 4 večiem un vienu zināmu latviešu mākslinieku, cieši saspiedušies, sēdējām zināmā latviešu mākslinieka džipā, tika pīpēta zāle, un man likās pārāk rēcīgi, lai būtu patiesība. Ar savu sedziņu tovakar sasildīju kādus 3 cilvēkus. Arī vienu no večiem, viņš pēc tam mani sauca par princesīti, un man patika. Kopā ar zināmo latviešu mākslinieku un māsīcu gājām uz baisīgo tuneli baidīties. Staigājām apļus un rēcām. Drīkstēja būt iedegts tikai sarkanais lukturītis. Arī to vajadzēja ik pa laikam izslēgt, lai izbaudītu vistumšāko tumsu. Tādu, ka liekas, ka acis ir sabojājušās un nerāda. Kā televizors, kad ir sabojājies.

Paspēju arī safanoties par visādiem mūziķiem. Ļoti skaisti, ļoti priecīga. Dažbrīd nezināju, kur likties aiz prieka.

(ir ko piebilst)

Friday, July 7th, 2017
10:51 - publiska dienasgrāmata
"ja rakstītu kaut ko no savas dienasgrāmatas virtuālajā vidē, tad tāpēc, ka facebookā viss izskatās pārāk jauki un jautri un tur par savām identitātes un vientulības krīzēm taču nerakstīsi. bet ir daudz labāk, ja vismaz kaut kur raksta un ka padalās. vispār daudz labāk, ja ar cilvēkiem runā. un vēl, ja jautājumus uzdot, vai problēmas uzdod. tad baigi interesanti. un vieglāk. un moš kaut kas atrisinās. un vieglāk arī, ja redzi, ka vēl kādam tomēr kaut kas sāp un, kad redzi, kas tieši. un tas vispār tāds pakalpojums sev pašam un arī patiesībā sabiedrībai - padalīties. tāda iešana pāri savam lepnumam un ego un manuprāt mūsdienās ir kaut kā vajadzīgs kļūt ievainojamākam.(...)"

to es rakstīju dienasgrāmatā un Jānim messengerī, bet reāli nezinu vai es šeit saņemšos uz kaut ko vairāk kā alternatīvu twittera kontu. nez. redzēs. šis pagaidām būs paslēpts. khm

current music: Beyoncé

(ir ko piebilst)


> 20 vecākus
> uz augšu
Sviesta Ciba