bet kā? man vienmēr šķita ka filoloģija ir plaukstoša zinātne ar vitālu lomu mūsu valsts industrijā!

« previous entry | next entry »
Maijs. 16., 2012 | 09:54 pm

vakardienas "dienā" vēl viens raksts par jauniešu darba iespējām. sākās viss ļoti sakarīgi - nodarbinātības aģentūras pārstāve stāsta par to, ka ir vesels bars ar cirvjiem, kas uzskata, ka no skolas ārā lienot, uzreiz pienākas labi apmaksāts darbs un ka daudziem neienāk prātā, ka no sākuma varētu pastrādāt pieredzei un tikai tad cerēt uz lielām ikmēneša summām. piemin, ka skādi nodarījušas agrākās haltūras kad "par 1000 latiem mēnesī stumdīt ķerru" varēja un tāpēc ir cilvēki bez pieredzes un augstākās izglītības, kas ir neizpratnē kāpēc pēkšņi nav darba. tik tālu viss jauki un tad, cibric, bļe, grāvī.

"12. klases absolventiem domāt par karjeras izvēli jau ir stipri par vēlu. Viņi jau ir izvēlējušies eksāmenus. Patiesībā par to jāsāk runāt pirms skolas"
Tad seko ideja, ka jāievieš speciāls karjeras izvēles priekšmets reizi nedēļā, lai veicinātu skolēnus laicīgi izvēlēties sev darba sfēru.

ok, visu pēc kārtas:
problēma tiešām pastāv, katram rakstam interneta "ziņu" portālos par ekonomikas rādītāju uzlabošanos vai pasliktināšanos apakšā ir bars ar ņergām kas pinkšķ par to, ka nevar atrast darbu. kad viņiem tiek norādīts, ka darbu VAR atrast, kā to pierāda kaut vai avīzes "diena" eksperiments vai lauku uzņēmēji, kas stāsta ka darbs ir, bet atrast strādājošo, kas nepārpiš regulāri seju un ierodas uz darbu ir ļoti grūti, tad šie blējēji pāriet uz "bet kurš tad ies par tiem 200 latiem vergot". atskārsme, ka darīt kaut ko par 200 latiem (ar iespēju vēlāk varbūt pāriet augstāk) ir labāk nekā nedarīt neko, prātā viņiem neienāk... bet es novirzos.

teikums par to ka skolēnam ir par vēlu izvēlēties karjeru 12. klasē ietver gan pirmo pareizo soli uz problēmas risinājumu, gan pilnīgu wtf atziņu.

pirmkārt, problēma lielā mērā ir no tā, ka vesels bars lohu izvēlās nelikt svarīgus (eksaktus) eksāmenus. beidzot 12to, daudzi labprāt izvēlās iet pa vieglākas pretestības ceļu - par ķīmijas vai fizikas eksāmenu vispār nevar būt ne runas, ja tos liek tikai tie kas grib - rezultāts? 2 cilvēki no kkādiem 80 izvēlējās likt fiziku beidzot skolu ar humanitāru ievirzienu. tāpēc lūk pirmais solis - neļauj slinkam pidaram un pērn vēl mazgadīgajai maukai izvēlēties eksāmenus pašiem, viņi ir slinki un stulbi un nezin kas viņiem var noderēt.
otrkārt, tā rindiņa par to ka 12. klasē ir par vēlu domat par karjeru un ka tas jāsāk darīt pirms skolas... ko viņa pīpē? man fiziku pirms eksāmeniem pasniedza tukls onkulis, kurš kādreiz fizikā dabūja 2 vai 3 un kādreiz priekšmetu ienīda, bet tagad ar labpatiku viņu pasniedz. un ko tieši grib bērns pirms skolas vecumā? bļe astronautu, supervaroni, pirātu vai hvz ko vēl. un kādā veidā var pirms skolas izdomāt uz ko virzīt bērnu? 90 gadu sākumā visiem sapnis bija advokāta darbs. novērojot neizsakāmi lielo pievienotās vērtības apjomu, ko mums dod masīvais svaigo juristu skaits šķiet ka nav īsti pareizā pieeja. nevar 100% paredzēt tieši pēc kā būs pieprasījums pēc 10 gadiem. ok, ideja par karjeras stundu nav galīgi zemē metama, jo ir vērts pateikt cilvēkiem, ka nav labākā ideja masveidā mācīties tās humanitārās nozares, pēc kurām tautsaimniecībai nav nepieciešamības - ja ir nosliece uz klasisko filoloģiju tā, ka pimpis zils paliek ja sen neesi Odiseju vismaz pārlapojis, ok, ej un mācies, tu zini ka tas ir tas kas tev piedur, bet citādi - nahuj.

mans piedāvājums? matemātika un kā minimums viens no trim dabas zinātņu priekšmetiem (ķīmija, fizika, biologija) jāliek visiem, kas grib beigt vidusskolu. tad arī būs iespēja stāties eksaktajās skolās purniem pēc 12tās. un nevajag tērēt miljonus vienai atsēžamai stundai reizi nedēļā - noorganizēt kaut mazliet veiksmīgu studentu grupas no sakarīgām nozarēm un palaist tūrē pa lielāko pilsētu skolām. lai pidriķi dzird ko saka inženierzinātņu studenti, ko saka ekonomisti, agronomi, biologi, ķīmiķi, mediķi un fiziķi - varbūt ieraugot kādu, kurš pārāk daudz neatšķiras no viņa, bet bliež jomā, kura vienmēr šķitusi nepieejami grūta, vidusskolniekam ienāks kaut kas prātā un nebūs vairs tik daudz menedžeru nekādās jomās starp vidusskolas beidzējiem.

paskatīt | spļaut uguni | Add to Memories


Comments {13}

Entitious

(bez virsraksta)

from: [info]unknown_entity
date: Maijs. 17., 2012 - 12:24 am
paskatīt

Mūsējie cenšas braukāt pa savām pamat/vidusskolām, pupularizējot eksaktās zinātnes, stāstot un rādot, ar kādu černi nodarbojas, bet tie ir uz vienas rokas skaitāmi cilvēki

dot pretī | Diskusija


lielpontifs

(bez virsraksta)

from: [info]lielpontifs
date: Maijs. 17., 2012 - 08:13 am
paskatīt

tur jau tā lieta, ka vispār tas tiek darīts, bet to dara atsevišķi iestādījumi vai organizācijas. es atceros ka pie mums atnāca divas dažādas organizācijas kas nodarbojās ar cilvēku sūtīšanu mācībās uz dāniju un bijušais absolvents kurš stāstīja par dienēšanu profesionālajā armijā. par maz.

dot pretī | Iepriekšējais | Diskusija


(bez virsraksta)

from: [info]barda_sparda
date: Maijs. 17., 2012 - 09:28 am
paskatīt

Uz mani iedarbojās :D

Bet vispār ar piespiešanu nekur tālu netiksi, ja uzliksi vienu oligāto dabaszinību eksāmenu viss ko dabūsi būs daudz cilvekus kas izkritīs dabaszinību eksāmenā
Un vispār es esmu pat ļoti priecīgs ka man kkāda tāda maucība nebija jāliek, būtu man teikšana, matemātiku arī nebūtu licis, jo es jau ļoti sen zināju ka neko tādu dzīvē nedarīšu

dot pretī | Iepriekšējais | Diskusija


lielpontifs

(bez virsraksta)

from: [info]lielpontifs
date: Maijs. 18., 2012 - 03:54 pm
paskatīt

nu cmon, bet vai tu uzskati ka matemātiku un trīs basic dabas zinātnes jāliek TIKAI tiem kas zin ka uz viņām ies? ja liekam obligāti valodu/literatūru tad liekam arī matemātiku un vienu dabas zinātni. tādā veidā ja tev sanāk šmuce ar tavu primāro izvēli, tev ir atkāpšanās ceļš arī citā nometnē

dot pretī | Iepriekšējais


Accusativus cum infinitivo

es arī novirzos, bet

from: [info]reportiere
date: Maijs. 17., 2012 - 11:11 am
paskatīt

mkay
a) ja cilvēki, kas lems par izglītības nākotni, plāno sekot taviem valsts valodas elementārās gramatikas zināšanu līmeņiem (ko, starp citu, jebkura veida skolās itin labi apgūst arī tīri eksakti noskaņoti cilvēki), tad baidos, ka obligāti eksaktie eksāmeni mūsu jaunajām paaudzēm daudz nedos
b) tā saucamais dienas "eksperiments" piemirsa faktu, ka mūsdienu jaunā paaudze kā svešvalodu bieži vien padziļinātāk mācījušies angļu vai vācu nevis krievu valodu, tāpēc "eksperiments" reāli attiecināms uz ~30% darba tirgū tikko ienākušo; un par vecajiem, labajiem laikiem, kad ru zināja visi, nav vērts skumt, tas vienkārši ir fakts, tā mūsdienās notiek un tas ir jāpieņem
c) ... kopš kura laika īsti ekonomists ir cēla un izglītota profesija pretstatā "pidriķim"? pēdējo reizi, kad interesējos (un tas bija pagājušā gada rudenī), uz ekonomistiem aizvilkās aptuveni 5% cilvēku, kas tur varēja tikt budžetā un kam tas tiešām interesēja, pārējie bija vai nu tādi, kas nespēja tikt pat tajos pašos filologos, vai tādi, kuriem aiz pohuj-par-ko-dzīvē-darīt skolu apmaksāja bagātie papiņi, kas kā vienīgo loģisko nodarbi saviem bērnukiem var iztēloties lielā kāposta audzēšanu savā super inovatīvajā un sabiedrībai un tautsaimniecībai neatsverami nepieciešamajā biznesā

p.s. vidusskolu beidzot, kārtoju gan matemātiku, gan dabas zinātņu priekšmetu, šobrīd studēju klasisko filoloģiju (pimpis gan zils nepaliek) - laikam no manis dirsā darbs un materiāls, yes?

dot pretī | Diskusija


lielpontifs

Re: es arī novirzos, bet

from: [info]lielpontifs
date: Maijs. 18., 2012 - 03:29 pm
paskatīt

un pēc kārtas:
a) es nelepojos ar savām gramatikas prasmēm, norādījums uz to ir trāpīgs. bez papildus piespiešanās vai draudiem, ka mani sitīs ar sūdainu koku, ārkārtīgu vērību tam nepievēršu.

b) es neuzskatu, ka tā būtu problēma vai šķērslis. rimi eksperimentā sieviete dabūja darbu rimi krāmējot maizi - krieviski vajag tik daudz cik spēt runāt ar pārējiem darbiniekiem kas latviski nerubī. es pamanījos krievu iemācīties pašmācībā, vācu man mācīja - pirmo es lasīt un runāt iemācījos, otro tikai lasīt. un no džeku vidus, krieviski kaut vai sarunvalodas līmenī, māk gandrīz visi, meiteņu vidū krieviski māk mazāk, bet tāpat 30% ir krietni par maz, uz ko attiecināt eksperimenta rezultātus.

c) man šķiet ka nedaudz tiku pārprasts, tekstu noslēdzošā "atskaite" nebija domāta kā cēlo zinātņu liste - man vienkārši šķiet, ka būtu noderīgi "beidzējiem" dzirdēt no studentiem ko tiešu kur dara - arī no ekonomistiem. ja viņam stāv uz ekseli, tad varbūt tas tiešām ir tas kas viņam ir īstais

tas ka liki eksakto, bet neaizgāji uz eksakto, nenozīmē ka esi zudusi - tas nozīmē ka tu būtu varējusi mēģināt arī eksaktās lietas, ja tāda vēlme būtu bijusi. ja es būtu licis tikai to, ko man piedāvāja skola, es arī neko vairāk par matemātiku nebūtu licis, bet es izvēlējos papildus fiziku un noliku kā fiziku, tā matemātiku, tā angļu valodu, tā vēsturi ar labiem līmeņiem. ideja ir sekojoša - ja neliek eksaktos, tad pie daudzu eksakto programmu budžeta var arī netikt

dot pretī | Iepriekšējais


Piensainnieks

from: onkulis vai tante
date: Maijs. 17., 2012 - 06:22 pm
paskatīt

" ja ir nosliece uz klasisko filoloģiju tā, ka pimpis zils paliek ja sen neesi Odiseju vismaz pārlapojis, ok, ej un mācies, tu zini ka tas ir tas kas tev piedur, bet citādi - nahuj." Šis ir lielisks teikums, un nebūt ne vienīgā nozare, kuru lielā mērā finansē valsts, un vienlaikus ir pietiekoši bezjēdzīga gan valstij, gan lielākajai daļai cilvēku, kas to mācās, es domāju es abi zinam labu piemēru tam, kas notiek ja kko tādu aiziet mācities cilvēks, kam pimpis galīgi nepaliek zils, ja netiek pārlapots kāds sengrieķu darbs. Šādas nozares vajadzetu finansēt vai nu pavisam nedaudz vai nemas - jo kritērijs tiku budžetā, tāpēc to mācīšos ir kkas ko vajadzētu noņemt no galda attiecībā uz izvēles izdarīšanu par labu izglītībai vienā vai citai nozarei, kas arī ir viens no retajiem trakās Ķīļa idejas plusiem. Bet ja attiecīgais cilvēks kko ļoti grib mācīties un ir gatavs par to maksāt, es nedomāju, ka tam vajadzētu likt ceļā milzīgus šķēršļus

Tomēr es domāju, ka obligātu eksāmenu likšana fizikā ir pietiekoši ambicioza un nevajadzīga - cilvēks var savu dzīvi nodzīvot arī nespējot izrēķināt to kā klucītis slīd pa slīpu virsmu, un par spīti tam, ka nespēja un nevēlēšanas to aprēķināt nav nekas labs no valdības puses un samazina cilvēka karjeras iespējas eksaktājās nozarēs, vienlaikus neļaut cilvēkiem, kuri negrib likt fizikas eksāmenu iegūt vidējo izglītību ir nepareizi - es atvainojos bet 10. klases skolnieks negrib būt par pirātu vai suteneru, nu labi es joprojām gribu būt par pirātu un suteneru, bet tas nav punkts, punkts ir, ka cilvēkam ir jāizdara kkādas izvēles attiecībā uz nākotni, izvēlēties kādā vsk mācīties, vai arī vispārīgo novirzienu, kur māca visu, jebkurā gadījuma tā nav valsts izvēle.

Ja es būtu diktators, es domāju, ka es arī gribētu, lai jau vidējā izglītībā sāktu drāzt, riktīgi un smagi, un gandrīz visās nozarēs - cilvēks to visu var izdarīt, un tas viņam nāk tikai par labu, līdzīgi kā kross no rīta, bet tāpat, ka nav o.k. cilvēkiem likt skriet krosu no rīta, nav o.k. likt viņiem rēķināt kā klucītis pārvietojas telpā, un kā notiek kodolreakcija, useful bu illegitimate.

+ Humanitārās nozares ir drīzāk sliktas kvalitātes, nevis nav nepieciešamas kā tādas - (tūlīt lobēšu humanitārās nozares) - mūsu valstī ir milzīgas problēmas ne tikai ar uzņēmējdarbību un speciālistu trūkumu, bet arī ar izpratni par to, kā notiek valsts skriešana, un ko valsts drīkst/nedrīkst darīt un ko tai vajadzētu/nevajadzētu darīt, es domāju, ka tieši šī ir joma, kas humanitāro zinātņu pārstāvjiem būtu jāizpilda, it īpaši politikas, filozofijas un juristu nozarēm, bet paskatoties uz daļu no valsts likumiem, un uz to, ko runā virkne no valsts pārvaldē strādājošiem, un vēl svarīgāk tiem, kas sevi dēvē par žurnālistiem, ir slikti, vai pavisam noteikti nav labi. Es teiktu, ka ir jāceļ humanitāro zinātņu kapacitāte, kaut vai saražojot mazāk, bet labākus, cilvēkus, kas var savas zināšanas un izpratni nodot tālāk, lai Baibas Sipinieces pavadībā netiktu dedzināts lemberga manekens, un Zatleru nekad nevarētu ievēlēt un lai cilvēku nesodītu par braukšanu ar riteni bez atstarotāja un lai par valsts karoga dedzināšanu nebūtu 3 gadi cietumā, un lai valsts pasūtijumi nebūtu tik mēslā nevajdzīgi un dārgi, un lai cilvēki neparakstītu oficiālus valsts papīrus minot atsauces uz bībeli... tas ir stulbi un dārgi, un es uzskatu, ka humanitārās jomas pārstāvji ir tie, kam tas ir jānovērš, un, manuprāt, tas ir svarīgi.

Esmu spļāvis uguni...

dot pretī


(bez virsraksta)

from: [info]wizz
date: Maijs. 18., 2012 - 12:10 am
paskatīt

Normāli vsp klab.lv ar komentāriem neaizraujos, kur nu vēl svešu cilvēku ierakstos, bet tomēr šoreiz ir ko izteikties.

Par cilvēkiem, kas nav gatavi strādāt par neko mazāk kā 400 ls "uz rokas":

Liela daļa no viņiem jau ir veiksmīgi aizbraukuši strādāt uz dažādām Eiropas valstīm, strādājot tur par krietni lielākām algām. Šeit varbūt jāvaino ekonomikas skolotāji, kas nav līdz galam iekaluši galvā aprēķinu, jo lielākā daļa no viņiem strādā vēl sliktākus darbus par krietni sliktāku relatīvo algu kā Latvijā. Bet nu tā ir viņu izvēle. Man ir aizdoma, ka tur daļēji spēlē lomu tas, ka pasakot draugam, ka Rimi izliec preci, tas jādara runājot aci prec aci, bet caur skaipu stāstot kā Dānijā "pako salātus" ir pilnīgi cita lieta.

Par 12. klases eksāmeniem:
Manuprāt īsti spiest 12klasniekus tagad likt eksaktās zinātnes nav jēgas. Fizikai, Ķīmijai, Bioloģijai jābūt vidusskolā tāda līmenī, lai cilvēkiem izpratne par fizikālo pasauli būtu nedaudz labākā līmenī par Arhimēdu. Diemžēl, nereti cilvēki, kas iznāk no vidusskolas ar atzīmi 7 vai 8 teiksim fizikā, nezin pat tādas lietās, kā kapēc austrālieši vēl nav nokrituši no nost no zemes. No tā eksāmena tādoe, cilvēkiem vienkārši nav jēgas, tikai bojās visiem garīgo. Matemātiku manuprāt gan vajag atpakaļ kā obligātu eksāmenu. Skaitīt līdz 100 ir jāmāk visiem.

Par to, vai skolniekam būtu jāizvēlas eksāmeni:
12 klases skolnieks ir pietiekami nobriedis, lai pats varētu izvēleties. Jau kkādā 11 klasē lielākajai daļai izkristalizējas, ko cilvēks dzīvē darīs, ko noteikti nē. Pats nepazīstu nevienu, kas pēc pāris gadiem teiktu "vajadzēja vidusskolā likt tomēr vēl ķīmijas eksāmenu".


Vēl jāpiekrīt komentāros izskanējušajam viedoklim par to, ka ir jāpārdala budžeta vietas. Nepiekrītu gan tik drastiskajai attieksmei pret filologu budžeta vietām .. manuprāt pēdējos gados angļuvalodas ietekmē strauji krītas reāli filologu pielietojumi, bet nu .. angļuvalodas skolotājus kkur vaig apmācīt. :) Tomēr, ekonomistus un juristus gan nopietni vaig apgriezt. Nezinu, cik tur liela ir interese pret budžeta vietu, bet nešaubos, ka to attiecību varētu krietni uzlabot, tā atsijājot cilvēkus bez reālas intereses šajās svērās. Diemžēl mācīšana ir bizness un nevar gaidīt no Universitātēm reālu budžetu vietu apgriežšanu "populārajās" svērās, jo studenti vienkārši aizies uz citām Universitātēm.


Ceramu, ka dzērumā rakstītais teksts ir salasāms. Paldies par uzmanību.

dot pretī | Diskusija


lielpontifs

izņēmuma kārtas komentārs novērtēts

from: [info]lielpontifs
date: Maijs. 18., 2012 - 03:51 pm
paskatīt

kas aizbraukuši - aizbraukuši, kāds varbūt atgriezīsies, bet masveidā es nedomāju ka tas notiks. man sāp tie purni, kas vienk šeit sēž un neko nedara un lieto frāzi "darbu nevar atrast" kā atrunu, lai nemeklētu un lamātu valdību.

dabas zinātnes ir viena no lietām, ko var mācīt mēslā interesanti. tas ka es pabeidzu skolu ar 7 vācu valodā nenozīmē, ka es zināju vācu valodu uz 7 un es to apzinājos. Bet tāpat kā ja es būtu vācu valodā drāzts, tāpat arī fizikā - ja drāž tad ir iemesls iemācīties, ja nedrāž UN nav intereses, tad tad nebūs iemesla mācīties. un ja tev ir eksāmens priekšmetā kuru tu iensīsti, tu tāpat vairāk viņā zināsi, nekā ja tev tikai jāatsēž šī priekšmeta nodarbības un tev skolotājs tāpat ieliks 4.

izvēlis vajag dot, piemēram tādā dormā kā es piedāvāju, kuru no eksaktajiem priekšmetiem likt. es uzskatu, ka darīt (laikam) ASV modeli, kad katrs izvēlās visus savus priekšmetus, nav labākā izvēle - ir jābūt kkādam pamata kopumam, kas jāliek visiem un tad papildus tu vari paņemt sev kko.

vajadzēt vajag gan filologus, gan ekonomistus gan juristus, vienkārši viņus nevajag tik daudz cik šobrīd uz viņiem aiziet. un aiziet tik daudz tāpēc ka šķiet ka viņi ir viegli, bet eksatkie drausmīgi grūti. mana sāpe ir tajā, ka es uzskatu, ka jurists un filologs sniedz mazāku pienesumu tautsaimniecībai nekā viena vai otra veida inženieris. ja pārprodukcija būtu otrajos un deficīts pirmajos, tad šis raksts vūtu ar citu aicinājumu.

dot pretī | Iepriekšējais | Diskusija


Re: izņēmuma kārtas komentārs novērtēts

from: [info]barda_sparda
date: Maijs. 19., 2012 - 03:21 am
paskatīt

Un te mēs nonākam pie tā kas visam šitam patiesībā ir pašā pamatā - tavā barības ķēdē jebkas kas ir kaut attāli humanitārs ir zem jebkā kam ir uzlīme ar inžinieris/eksekts
Tevi tik tiešām tiešām sautrauc pārējo ieguldījums tautsaimniecībā vai arī vnk besī visi kas nemācās kko eksektu?

dot pretī | Iepriekšējais | Diskusija


lielpontifs

Re: izņēmuma kārtas komentārs novērtēts

from: [info]lielpontifs
date: Maijs. 19., 2012 - 07:42 pm
paskatīt

man besī ka tie kas mācās aiz neko darīt un iet mazākās pretestības ceļu

pasaule, kas atkarīga no zinātniskiem un inženiertehniskiem risinājumiem, bet pildīta ar cilvēkiem kam nav ne māzākās nojaumas par to kā tas viss strādā, jo viņiem liekas ka tas viss ir par grūtu, ir tas kas man besī.

dot pretī | Iepriekšējais | Diskusija


Re: izņēmuma kārtas komentārs novērtēts

from: [info]barda_sparda
date: Maijs. 19., 2012 - 07:45 pm
paskatīt

es gan neteiktu ka tik strikti var nodalīt, viss neatkarājas tikai no tā, ir atkarīgs kā uz lietām skatās

kā ar tiem kuriem vnk ir pohuj?

dot pretī | Iepriekšējais | Diskusija


lielpontifs

Re: izņēmuma kārtas komentārs novērtēts

from: [info]lielpontifs
date: Maijs. 21., 2012 - 05:31 pm
paskatīt

ja vienk pohuj tad tāpat nav iemesla mācīties kko kas jau ir ar pārprodukciju

dot pretī | Iepriekšējais