bet kā? man vienmēr šķita ka filoloģija ir plaukstoša zinātne ar vitālu lomu mūsu valsts industrijā!
« previous entry | next entry »
Maijs. 16., 2012 | 09:54 pm
vakardienas "dienā" vēl viens raksts par jauniešu darba iespējām. sākās viss ļoti sakarīgi - nodarbinātības aģentūras pārstāve stāsta par to, ka ir vesels bars ar cirvjiem, kas uzskata, ka no skolas ārā lienot, uzreiz pienākas labi apmaksāts darbs un ka daudziem neienāk prātā, ka no sākuma varētu pastrādāt pieredzei un tikai tad cerēt uz lielām ikmēneša summām. piemin, ka skādi nodarījušas agrākās haltūras kad "par 1000 latiem mēnesī stumdīt ķerru" varēja un tāpēc ir cilvēki bez pieredzes un augstākās izglītības, kas ir neizpratnē kāpēc pēkšņi nav darba. tik tālu viss jauki un tad, cibric, bļe, grāvī.
"12. klases absolventiem domāt par karjeras izvēli jau ir stipri par vēlu. Viņi jau ir izvēlējušies eksāmenus. Patiesībā par to jāsāk runāt pirms skolas"
Tad seko ideja, ka jāievieš speciāls karjeras izvēles priekšmets reizi nedēļā, lai veicinātu skolēnus laicīgi izvēlēties sev darba sfēru.
ok, visu pēc kārtas:
problēma tiešām pastāv, katram rakstam interneta "ziņu" portālos par ekonomikas rādītāju uzlabošanos vai pasliktināšanos apakšā ir bars ar ņergām kas pinkšķ par to, ka nevar atrast darbu. kad viņiem tiek norādīts, ka darbu VAR atrast, kā to pierāda kaut vai avīzes "diena" eksperiments vai lauku uzņēmēji, kas stāsta ka darbs ir, bet atrast strādājošo, kas nepārpiš regulāri seju un ierodas uz darbu ir ļoti grūti, tad šie blējēji pāriet uz "bet kurš tad ies par tiem 200 latiem vergot". atskārsme, ka darīt kaut ko par 200 latiem (ar iespēju vēlāk varbūt pāriet augstāk) ir labāk nekā nedarīt neko, prātā viņiem neienāk... bet es novirzos.
teikums par to ka skolēnam ir par vēlu izvēlēties karjeru 12. klasē ietver gan pirmo pareizo soli uz problēmas risinājumu, gan pilnīgu wtf atziņu.
pirmkārt, problēma lielā mērā ir no tā, ka vesels bars lohu izvēlās nelikt svarīgus (eksaktus) eksāmenus. beidzot 12to, daudzi labprāt izvēlās iet pa vieglākas pretestības ceļu - par ķīmijas vai fizikas eksāmenu vispār nevar būt ne runas, ja tos liek tikai tie kas grib - rezultāts? 2 cilvēki no kkādiem 80 izvēlējās likt fiziku beidzot skolu ar humanitāru ievirzienu. tāpēc lūk pirmais solis - neļauj slinkam pidaram un pērn vēl mazgadīgajai maukai izvēlēties eksāmenus pašiem, viņi ir slinki un stulbi un nezin kas viņiem var noderēt.
otrkārt, tā rindiņa par to ka 12. klasē ir par vēlu domat par karjeru un ka tas jāsāk darīt pirms skolas... ko viņa pīpē? man fiziku pirms eksāmeniem pasniedza tukls onkulis, kurš kādreiz fizikā dabūja 2 vai 3 un kādreiz priekšmetu ienīda, bet tagad ar labpatiku viņu pasniedz. un ko tieši grib bērns pirms skolas vecumā? bļe astronautu, supervaroni, pirātu vai hvz ko vēl. un kādā veidā var pirms skolas izdomāt uz ko virzīt bērnu? 90 gadu sākumā visiem sapnis bija advokāta darbs. novērojot neizsakāmi lielo pievienotās vērtības apjomu, ko mums dod masīvais svaigo juristu skaits šķiet ka nav īsti pareizā pieeja. nevar 100% paredzēt tieši pēc kā būs pieprasījums pēc 10 gadiem. ok, ideja par karjeras stundu nav galīgi zemē metama, jo ir vērts pateikt cilvēkiem, ka nav labākā ideja masveidā mācīties tās humanitārās nozares, pēc kurām tautsaimniecībai nav nepieciešamības - ja ir nosliece uz klasisko filoloģiju tā, ka pimpis zils paliek ja sen neesi Odiseju vismaz pārlapojis, ok, ej un mācies, tu zini ka tas ir tas kas tev piedur, bet citādi - nahuj.
mans piedāvājums? matemātika un kā minimums viens no trim dabas zinātņu priekšmetiem (ķīmija, fizika, biologija) jāliek visiem, kas grib beigt vidusskolu. tad arī būs iespēja stāties eksaktajās skolās purniem pēc 12tās. un nevajag tērēt miljonus vienai atsēžamai stundai reizi nedēļā - noorganizēt kaut mazliet veiksmīgu studentu grupas no sakarīgām nozarēm un palaist tūrē pa lielāko pilsētu skolām. lai pidriķi dzird ko saka inženierzinātņu studenti, ko saka ekonomisti, agronomi, biologi, ķīmiķi, mediķi un fiziķi - varbūt ieraugot kādu, kurš pārāk daudz neatšķiras no viņa, bet bliež jomā, kura vienmēr šķitusi nepieejami grūta, vidusskolniekam ienāks kaut kas prātā un nebūs vairs tik daudz menedžeru nekādās jomās starp vidusskolas beidzējiem.
"12. klases absolventiem domāt par karjeras izvēli jau ir stipri par vēlu. Viņi jau ir izvēlējušies eksāmenus. Patiesībā par to jāsāk runāt pirms skolas"
Tad seko ideja, ka jāievieš speciāls karjeras izvēles priekšmets reizi nedēļā, lai veicinātu skolēnus laicīgi izvēlēties sev darba sfēru.
ok, visu pēc kārtas:
problēma tiešām pastāv, katram rakstam interneta "ziņu" portālos par ekonomikas rādītāju uzlabošanos vai pasliktināšanos apakšā ir bars ar ņergām kas pinkšķ par to, ka nevar atrast darbu. kad viņiem tiek norādīts, ka darbu VAR atrast, kā to pierāda kaut vai avīzes "diena" eksperiments vai lauku uzņēmēji, kas stāsta ka darbs ir, bet atrast strādājošo, kas nepārpiš regulāri seju un ierodas uz darbu ir ļoti grūti, tad šie blējēji pāriet uz "bet kurš tad ies par tiem 200 latiem vergot". atskārsme, ka darīt kaut ko par 200 latiem (ar iespēju vēlāk varbūt pāriet augstāk) ir labāk nekā nedarīt neko, prātā viņiem neienāk... bet es novirzos.
teikums par to ka skolēnam ir par vēlu izvēlēties karjeru 12. klasē ietver gan pirmo pareizo soli uz problēmas risinājumu, gan pilnīgu wtf atziņu.
pirmkārt, problēma lielā mērā ir no tā, ka vesels bars lohu izvēlās nelikt svarīgus (eksaktus) eksāmenus. beidzot 12to, daudzi labprāt izvēlās iet pa vieglākas pretestības ceļu - par ķīmijas vai fizikas eksāmenu vispār nevar būt ne runas, ja tos liek tikai tie kas grib - rezultāts? 2 cilvēki no kkādiem 80 izvēlējās likt fiziku beidzot skolu ar humanitāru ievirzienu. tāpēc lūk pirmais solis - neļauj slinkam pidaram un pērn vēl mazgadīgajai maukai izvēlēties eksāmenus pašiem, viņi ir slinki un stulbi un nezin kas viņiem var noderēt.
otrkārt, tā rindiņa par to ka 12. klasē ir par vēlu domat par karjeru un ka tas jāsāk darīt pirms skolas... ko viņa pīpē? man fiziku pirms eksāmeniem pasniedza tukls onkulis, kurš kādreiz fizikā dabūja 2 vai 3 un kādreiz priekšmetu ienīda, bet tagad ar labpatiku viņu pasniedz. un ko tieši grib bērns pirms skolas vecumā? bļe astronautu, supervaroni, pirātu vai hvz ko vēl. un kādā veidā var pirms skolas izdomāt uz ko virzīt bērnu? 90 gadu sākumā visiem sapnis bija advokāta darbs. novērojot neizsakāmi lielo pievienotās vērtības apjomu, ko mums dod masīvais svaigo juristu skaits šķiet ka nav īsti pareizā pieeja. nevar 100% paredzēt tieši pēc kā būs pieprasījums pēc 10 gadiem. ok, ideja par karjeras stundu nav galīgi zemē metama, jo ir vērts pateikt cilvēkiem, ka nav labākā ideja masveidā mācīties tās humanitārās nozares, pēc kurām tautsaimniecībai nav nepieciešamības - ja ir nosliece uz klasisko filoloģiju tā, ka pimpis zils paliek ja sen neesi Odiseju vismaz pārlapojis, ok, ej un mācies, tu zini ka tas ir tas kas tev piedur, bet citādi - nahuj.
mans piedāvājums? matemātika un kā minimums viens no trim dabas zinātņu priekšmetiem (ķīmija, fizika, biologija) jāliek visiem, kas grib beigt vidusskolu. tad arī būs iespēja stāties eksaktajās skolās purniem pēc 12tās. un nevajag tērēt miljonus vienai atsēžamai stundai reizi nedēļā - noorganizēt kaut mazliet veiksmīgu studentu grupas no sakarīgām nozarēm un palaist tūrē pa lielāko pilsētu skolām. lai pidriķi dzird ko saka inženierzinātņu studenti, ko saka ekonomisti, agronomi, biologi, ķīmiķi, mediķi un fiziķi - varbūt ieraugot kādu, kurš pārāk daudz neatšķiras no viņa, bet bliež jomā, kura vienmēr šķitusi nepieejami grūta, vidusskolniekam ienāks kaut kas prātā un nebūs vairs tik daudz menedžeru nekādās jomās starp vidusskolas beidzējiem.
Piensainnieks
from: onkulis vai tante
date: Maijs. 17., 2012 - 06:22 pm
paskatīt
Tomēr es domāju, ka obligātu eksāmenu likšana fizikā ir pietiekoši ambicioza un nevajadzīga - cilvēks var savu dzīvi nodzīvot arī nespējot izrēķināt to kā klucītis slīd pa slīpu virsmu, un par spīti tam, ka nespēja un nevēlēšanas to aprēķināt nav nekas labs no valdības puses un samazina cilvēka karjeras iespējas eksaktājās nozarēs, vienlaikus neļaut cilvēkiem, kuri negrib likt fizikas eksāmenu iegūt vidējo izglītību ir nepareizi - es atvainojos bet 10. klases skolnieks negrib būt par pirātu vai suteneru, nu labi es joprojām gribu būt par pirātu un suteneru, bet tas nav punkts, punkts ir, ka cilvēkam ir jāizdara kkādas izvēles attiecībā uz nākotni, izvēlēties kādā vsk mācīties, vai arī vispārīgo novirzienu, kur māca visu, jebkurā gadījuma tā nav valsts izvēle.
Ja es būtu diktators, es domāju, ka es arī gribētu, lai jau vidējā izglītībā sāktu drāzt, riktīgi un smagi, un gandrīz visās nozarēs - cilvēks to visu var izdarīt, un tas viņam nāk tikai par labu, līdzīgi kā kross no rīta, bet tāpat, ka nav o.k. cilvēkiem likt skriet krosu no rīta, nav o.k. likt viņiem rēķināt kā klucītis pārvietojas telpā, un kā notiek kodolreakcija, useful bu illegitimate.
+ Humanitārās nozares ir drīzāk sliktas kvalitātes, nevis nav nepieciešamas kā tādas - (tūlīt lobēšu humanitārās nozares) - mūsu valstī ir milzīgas problēmas ne tikai ar uzņēmējdarbību un speciālistu trūkumu, bet arī ar izpratni par to, kā notiek valsts skriešana, un ko valsts drīkst/nedrīkst darīt un ko tai vajadzētu/nevajadzētu darīt, es domāju, ka tieši šī ir joma, kas humanitāro zinātņu pārstāvjiem būtu jāizpilda, it īpaši politikas, filozofijas un juristu nozarēm, bet paskatoties uz daļu no valsts likumiem, un uz to, ko runā virkne no valsts pārvaldē strādājošiem, un vēl svarīgāk tiem, kas sevi dēvē par žurnālistiem, ir slikti, vai pavisam noteikti nav labi. Es teiktu, ka ir jāceļ humanitāro zinātņu kapacitāte, kaut vai saražojot mazāk, bet labākus, cilvēkus, kas var savas zināšanas un izpratni nodot tālāk, lai Baibas Sipinieces pavadībā netiktu dedzināts lemberga manekens, un Zatleru nekad nevarētu ievēlēt un lai cilvēku nesodītu par braukšanu ar riteni bez atstarotāja un lai par valsts karoga dedzināšanu nebūtu 3 gadi cietumā, un lai valsts pasūtijumi nebūtu tik mēslā nevajdzīgi un dārgi, un lai cilvēki neparakstītu oficiālus valsts papīrus minot atsauces uz bībeli... tas ir stulbi un dārgi, un es uzskatu, ka humanitārās jomas pārstāvji ir tie, kam tas ir jānovērš, un, manuprāt, tas ir svarīgi.
Esmu spļāvis uguni...
dot pretī