Piensainnieks

Maijs. 17., 2012 | 06:22 pm
No:: onkulis vai tante

" ja ir nosliece uz klasisko filoloģiju tā, ka pimpis zils paliek ja sen neesi Odiseju vismaz pārlapojis, ok, ej un mācies, tu zini ka tas ir tas kas tev piedur, bet citādi - nahuj." Šis ir lielisks teikums, un nebūt ne vienīgā nozare, kuru lielā mērā finansē valsts, un vienlaikus ir pietiekoši bezjēdzīga gan valstij, gan lielākajai daļai cilvēku, kas to mācās, es domāju es abi zinam labu piemēru tam, kas notiek ja kko tādu aiziet mācities cilvēks, kam pimpis galīgi nepaliek zils, ja netiek pārlapots kāds sengrieķu darbs. Šādas nozares vajadzetu finansēt vai nu pavisam nedaudz vai nemas - jo kritērijs tiku budžetā, tāpēc to mācīšos ir kkas ko vajadzētu noņemt no galda attiecībā uz izvēles izdarīšanu par labu izglītībai vienā vai citai nozarei, kas arī ir viens no retajiem trakās Ķīļa idejas plusiem. Bet ja attiecīgais cilvēks kko ļoti grib mācīties un ir gatavs par to maksāt, es nedomāju, ka tam vajadzētu likt ceļā milzīgus šķēršļus

Tomēr es domāju, ka obligātu eksāmenu likšana fizikā ir pietiekoši ambicioza un nevajadzīga - cilvēks var savu dzīvi nodzīvot arī nespējot izrēķināt to kā klucītis slīd pa slīpu virsmu, un par spīti tam, ka nespēja un nevēlēšanas to aprēķināt nav nekas labs no valdības puses un samazina cilvēka karjeras iespējas eksaktājās nozarēs, vienlaikus neļaut cilvēkiem, kuri negrib likt fizikas eksāmenu iegūt vidējo izglītību ir nepareizi - es atvainojos bet 10. klases skolnieks negrib būt par pirātu vai suteneru, nu labi es joprojām gribu būt par pirātu un suteneru, bet tas nav punkts, punkts ir, ka cilvēkam ir jāizdara kkādas izvēles attiecībā uz nākotni, izvēlēties kādā vsk mācīties, vai arī vispārīgo novirzienu, kur māca visu, jebkurā gadījuma tā nav valsts izvēle.

Ja es būtu diktators, es domāju, ka es arī gribētu, lai jau vidējā izglītībā sāktu drāzt, riktīgi un smagi, un gandrīz visās nozarēs - cilvēks to visu var izdarīt, un tas viņam nāk tikai par labu, līdzīgi kā kross no rīta, bet tāpat, ka nav o.k. cilvēkiem likt skriet krosu no rīta, nav o.k. likt viņiem rēķināt kā klucītis pārvietojas telpā, un kā notiek kodolreakcija, useful bu illegitimate.

+ Humanitārās nozares ir drīzāk sliktas kvalitātes, nevis nav nepieciešamas kā tādas - (tūlīt lobēšu humanitārās nozares) - mūsu valstī ir milzīgas problēmas ne tikai ar uzņēmējdarbību un speciālistu trūkumu, bet arī ar izpratni par to, kā notiek valsts skriešana, un ko valsts drīkst/nedrīkst darīt un ko tai vajadzētu/nevajadzētu darīt, es domāju, ka tieši šī ir joma, kas humanitāro zinātņu pārstāvjiem būtu jāizpilda, it īpaši politikas, filozofijas un juristu nozarēm, bet paskatoties uz daļu no valsts likumiem, un uz to, ko runā virkne no valsts pārvaldē strādājošiem, un vēl svarīgāk tiem, kas sevi dēvē par žurnālistiem, ir slikti, vai pavisam noteikti nav labi. Es teiktu, ka ir jāceļ humanitāro zinātņu kapacitāte, kaut vai saražojot mazāk, bet labākus, cilvēkus, kas var savas zināšanas un izpratni nodot tālāk, lai Baibas Sipinieces pavadībā netiktu dedzināts lemberga manekens, un Zatleru nekad nevarētu ievēlēt un lai cilvēku nesodītu par braukšanu ar riteni bez atstarotāja un lai par valsts karoga dedzināšanu nebūtu 3 gadi cietumā, un lai valsts pasūtijumi nebūtu tik mēslā nevajdzīgi un dārgi, un lai cilvēki neparakstītu oficiālus valsts papīrus minot atsauces uz bībeli... tas ir stulbi un dārgi, un es uzskatu, ka humanitārās jomas pārstāvji ir tie, kam tas ir jānovērš, un, manuprāt, tas ir svarīgi.

Esmu spļāvis uguni...

paskatīt | view all comments


Reply

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: