Es gan neesmu nekāda iņģī-šmiņģī fane, bet Billie the Vision & The Dancers ir labākā iņģīpopsa, ko es jebkad esmu dzirdējusi! It sevišķi šī dziesma. Klausos tās dziesmas un nevaru saprast kā par vardarbību var dziedāt tik uķi puķi jauki. Un smaids tik milzīgs ka jātur ar abām rokām, lai neizplešas līdz pakausim.

You know the little girl I was talking about she was hanging in a rope. I’m so exhausted and I’m so tired of this so don’t expect from me to cope. And the nightmares came over me again. I said shoot me if you really hate me and then he shot me in the head. I could see it all happen right before my eyes and I was lying down there dead. And the nightmares came over me again.

Sākās pēkšņi kaut kāda baigākā skraidīšana. Atrast to, kuru jāatrod var tikai, ja saskrienas gaitenī.

Dienas komentārs: I do so love the EVIL sounding electro.
Jā, jā, jā! Es jau sen nevarēju izdomāt, kas tai popsai ir kopīgs!
EVIL!

EEE-VVV-III-LLL!!!

Iedzēru vīnu un uznāca baigais miers. Dīvaini, jo no cita alkohola nāk virsū trakums un paranoja.

Kaklu vakar nenolauzu, kurpes ir vienkārši perfektas, bet par to nav stāsts.

Stāsts ir par mūziku. Šoreiz par mūziku, kas man NEpatīk
Mūzika, kas mani var izvest pāris sekundēs. Kas šķebina, vai no kuras vienkārši gribas sist tuvāk stāvošajam:

1. Руки Вверх (bez komentāriem)
2. Double Faced Eels (un jebkura līdzīga stila brain damaged people music)
3. Astro'n'out (nez kaut kas no tās mūzikas man uzdzen šermuļus)

4. droši vien, ka vēl kāds, kas pagaidām nenāk prātā.

Naiss, igauņi arī sāk uzdot apgriezienus. Zībens un OTWATM Rakverē. Un man likās, ka visi igauņi ir metālisti.

http://darklandfire.darknation.eu/

Cik labi, ka es jau to visu esmu dzirdējusi.

Es nevaru izdomāt, kas ir šis un vai es varētu gribēt to klausīties.

Otrā nedēļa pilnā slodzē un man jau gribas sērīgā balsī dziedāt līdzi Vostoc(kam): melnbalta tā mana mazā kailā ikdiena rutīīīna te blakus ceļā...

Starp citu būtu labs papildinājums Žildes labākajām pašmāju dziesmām, ja mūsu gaumes kaut bišķīt sakristu.

Ziemassvētki sabrauca kaimiņam suni!

Uzlaboju sev garīgo ar krievu "ķipa" folku Reelroadъ (Tamburīns, tamburīns... TAMBURĪNZZZ!). Un jau kādu laiku mana brokastu lēkājamā dziesm ir viens viņu kazaku tautasdziesmas kovers, kuru gan nesanāk atrast pieklājīgā kvalitātē, bet tas nekas, jo par kazakiem tā pat kaut kad būs jāieblogo.

Vēl pāris cildināmi jaunēkļi. FRAGMENTE II gan izklausās sliktāk kā viss pārējais no šamiem - citkārt smukās klavieres tādas miglainas un sintezātorīgas. Par pārējo nācās cīnīties ar zobiem un nagiem pret ārkārtīgi nedraudzīgo rapidshare.

Turpinot muzikālo spamu - lai atgriežoties darbā man būtu ko darīt.
Vēl itāļi.

Bet galvā pavisam cita Roma. Smadzenes kā saplīsis virtuves izlietnes krāns - pa-pa-pa-pa, jau kādu trešo dienu, kopš atjaunoju plejieri.

Nepagāja ne pieci gadi

Un kāds jau ir pacenties, albums oficiali iznāk šodien.

Kaut kas nav riktīgi... vēl nevaru pateikt kas, bet kaut kas... ļoti, ļoti, ĻOTI...

Patīk kā mākoņi šļūc garām mēnesim nenormālā ātrumā. Un nevaru saprast kāpēc tik labs garīgais, jo jāsēž tajā ūķī no rīta līdz vakaram un jāklausās monotonā dūkšanā, bet ejot uz staciju, pie luksafora uznāca smiekli.

Jāpieada zeķēm bumbuļi - kā bērnībā.

---------
Un izrādās, ka krutais ost(s) Кокаинетка nemaz nav rakstīta Morfijam, bet aizgūts no senākas daiļrades.

Par vecajiem labajiem, ko labprāt dzirdētu.
(Ar šitiem laikam nebūs tā kā ar Sol Invictus, ka sākotnēji liekas - vai nu Veikfords pa galam, vai gluži vienkārši izjukuši, jo savādāk tak’ netaisa visādus "tribjūtus", bet beigās izrādās - opā, vēl ir un piedevām vēl tīri dzīvelīgi.)

Labi zināms, ka ir pārtraukuši savu darbību, bet tas tak neliedz gribēt, ne?
Tātad - vācu Empyrium, kas sākotnēji bija kaut kādi baisie metālisti, bet tad plūstoši pārgāja tādā viduslaicīgā neofolkā. Mana absolūtā ziemas mūzika.

Krutākais albums Where At Night The Wood Grouse Plays (rau kāds jauks cilvēks ir uzkabinājis internetā) - tituldziesma, vienkārši dziesma. Bet vēl pēc gadiem pieciem balģeju no tām ģitārām, un vispār viss tik jauki un uzmanīgi tiek spēlēts.

Intervijāāā

Vispār, tas izskaidro to, skaņas kvalitāti. Personīgais skaņu inženieris vai zinies.

Var daudz maz oficiāli teikt, ka krutākā grupa šobrīd ir Rome. Tā ilgā krāmēšanās ar Rotten Roma Casino Spiritual front ir nobīdījusi daudzas vietas uz leju, vismaz manā sarakstā.

Rome savukārt atkal jauns albums (otrais šogad)

Vienmēr kaut kas savādāks, bet tajā pašā laikā tāds savs un pazīstams. BET TĀ BALSS! Ja sākumā dziedāja tikai tajā zemajā, tad tagad jau sāk variēt. Un ir ar ko! Kā vienam cilvēkam var būt TIK PĀRPASAULĪGA BALSS!

Vēl viena eksistenciāla problēma - ko cilvēki mēdz darīt Jāņos? Es esmu redzējusi tikai vienu scenāriju - pierīšanās (lielākoties ar šašliku, jāņusieru etc), pie/nodzeršanās (ar alu vai rumkolām), zaļumballes (ieskaitot jēgu pārdzērušu dejot gribētāju atgaiņāšanu, jo cenšanās noturēties kājās un steberēt uz priekšu pie kaut kā turoties imho ir nūjošana nevis dejošana), šlāgeri n'stuf. Tā kā tas ir vērots teju divdesmit gadu garumā man ir radusies ilūzija (es ļoti ceru, ka ilūzija), ka tā ir kaut kāda vispārpieņemta norma.

Par šlāgeriem. Man īstenībā nav nekā pret šlāgeriem un/vai kantrīmūziku, viss mans "pret" ir saistīts ar Latviešu izpildījumu, kam vienmēr apakšā ir tas pretīgais umpapā ritms dažādos ātrumos, tā it kā klausītos vienu un to pašu dziesmu atkal un atkal... un atkal. Devil Doll (nosacīti) jaunais albums, piemēram, ir pēdējā laika klausītākais šlāgeris/kantrī (Otrā dziesma it īpaši rauj nost jumtu), tiesa gan laikam tomēr gōōōtiskais šlāgeris.

p.s. Dienas posts

Šausmīgs murgs - vasaras beigās es sapratu, ka visa šī vasara ir bijusi tik pretīga kā pēdējās nedēļas - auksta un nomākusies.

Bet The Knife ir īsta darba mūzika.

Ja es būtu operdziedātāja es dziedātu tikai divas lomas - Traviatu un to pustrako karalieni no Die Zauberflote.

"MASTERING AND VIDEOCLIP
06/04/10
Hell-o friends...
I'm quite proud to announce you that the album is ready! We finally mastered 'Rotten Roma Casino' at Reference studio in Rome. Soon, a couple of tracks will be available on our website and myspace.
'Darkroom Friendship' is the first single, the videoclip has been shot by Solobuio visual factory and directed by Carlo Roberti."

Klips. Nezinu, ko viņš ir izdarījis ar savu balsi, bet man nepatīk :/. Nepatīk arī tas, ka dziesms uzbūve ir 1:1 ar 2008. gada MJR spēlēto dziesmu, kurai vajadzētu būt tajā pašā albumā.

Salīdzinājumam labākais kovers ever (Nihilistiskāku skaņu pr to "nā-na-nā" beigās nv nācies dzirdēt)! Jā, un zomdzīgā oriģināldziesma salīdzinājumam.

Kāpec parasti pielīp tās dziesmas, kuras nevar gluži ietaksēt "trū" kategorijā? Varu visu cauru dienu klausīties intelektuālos skaņdarbus, bet tā pat starplaikā gadīsies dzirdēt pāris taktis no kaut kādas kreisās mūzikas. Un še tev! Dungo divas nedēļas nonstopā!
(Brīdinājums īpaši jūtīgajiem: POPSA! POPSA! 80'to POPSA!) Vainīgā dziesma. Jel, un es pat dzirdu kā varētu skanēt šamās gotiskais cover(s) (tāds Crüxshadowisks, galu galā visi zina, ka neoromantiķiem un gōtiem kājas aug no vienas vietas).

Varbūt nedaudz novēloti (bet te visādas ģēlas) - par Alīnas Orlovas koncertu. Laikam esmu viens no ārkārtīgi retajiem cilvēkiem, kam nepatīk Andrejsala, vismaz tas konkrētais ūķis, pat nevaru pateikt, kas īsti (tualete ar kodēto nosaukumu "epilepsija" pavisam noteikti nepatīk), kā koncertzāļu princese uz zirņa - griozies tā un šitā, un kaut kas visu laiku traucē. Varbūt iņģiskais kontingents pie vainas - visādi "melnie" (matainie, skūtie, grebeņotie un sintētiski dredainie) taču ir kā jaukas, siltas mājas čības.
Lielais cilvēku skaits dikti silda sirdi - ja šitik daudzi nāca uz Alīnu - cik daudz nāktu uz current(u)! Jāraksta Tibetam vēstule!
Par pašu Alīnu - dikti smuki spēlē un dzied, neko oriģinālāku pateikt nevaru, puskoncertu skatījos uz viņas ēnu un matiem (nu kāpēc man nevarētu būt tādi mati!), otru pusi atpūtināju kaklu no nemitīgas snaikstīšanās un skatījos uz burvīgo vijolnieku (Ribaks ar savu vijoli var iet skābēt gurķus).

Ceru, ka avatar mani nesitīs par autortiesību pārkāpumiem, bet...
( Alīna Orlova un viņas vijolnieks )

Par to, kā es brāļa draudzenei nospēru ūberaugstpapēžkurpes un sarkanās zeķbiksēs, galošās un milzīgā, adītā jakā gāju šaut pa bundžām, kādu citu reizi.