ja tā ir piektā klase (11 -12 gadus veci bērni), viņi ir pietiekami lieli, lai spētu nošķirt anekdošu/briesmustāstu u.c. iztēles realitāti no apkārtējās. Šajā vecumā viņi stāsta viens otram jociņus par zīdaiņu likšanu mikroviļņu krāsnī, bet (atļaušos pieņemt, jo pētījuma man nav) absolūtajā vairumā gadījumu neuzskata to par morāli pieņemamu, vai vispār īstenojamu rīcību.
Un joks nav ne par vardarbību, ne par Dauna sindromu. Izsmiets tiek Jānītis - brutāls, kauslīgs puišelis, kurš nezina pat pašus angļu valodas pamatus, sit klasesbiedrus un apsaukā viņus par dauņiem.
Disklaimeris - es nudien nezinu, vai skolotājiem ir jādalās ar tādiem pašiem jociņiem, kādus viņu audzēkņi ikdienā lieto savā starpā. Varbūt nē, varbūt tiešām ir jāpaliek savā didaktiskajā pozīcijā, ne līdz kam tādam nenolaižoties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā diemžēl ir ilūzija, ka piektklasnieki, 11-12 gadus veci bērni līdz galam šīs lietas nošķir, jo sevišķi situācijās, kuras realitātē ir biežāk sastopamas, nekā zīdaiņu likšana mikroviļņu krāsnī. es pati strādāju skolā un pēdējos divus gadus regulāri mācībās arī satikos ar daudziem brīnišķīgiem skolotājiem no visdažādākajām skolām, sākot no teju elitārām skolām, kurās mācās turīgu un teorētiski kulturālu vecāku bērni, beidzot ar skolām, kurās lielākā daļa skolēnu ir no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, un realitāte visur ir viena - piektās, sestās klases skolēni ir neticami vardarbīgi viens pret otru, gan fiziski, gan emocionāli, un viņiem bez pieaugušo palīdzības bieži vien joprojām ir grūti sasaistīt kopā reālu ikdienas sišanu un apsaukāšanos, kas notiek klasē, ar abstraktākām morāles normām un noteikumiem. tas ir, jā, bērni var pateikt un burtnīcā uzrakstīt, ka izturēties vardarbīgi ir slikti, un pēc pusminūtes pagriezties otrādi solā un iedurt klasesbiedram ar cirkuli, tikai tāpēc, ka viņš, lūk, ir definēts kā "debils" (piemērs nav izdomāts, un līdzīgu ir neskaitāmi daudz), un līdz galam nesaprast, kur ir problēma. jo viņš taču ir "debils". un arī skolotājiem, kuri nestāsta šaubīgus jokus, kuri paši ir emocionāli inteliģenti un ar visu sirdi iekšā savā darbā, ar šo nav tik viegli tikt galā, jo pilnvērtīga abstraktā domāšana bērniem šai vecumā vispār tikai sāk attīstīties - līdz 12 gadiem (protams, visi vecumi ir aptuveni, katram jau savs attīstības temps) bērnu abstraktā domāšana ir ierobežota, diezgan ciešā sasaistē ar konkrēto, maņām saistīto piemēru - un anekdote, kas ir tik tuva relitātei, ātri vien var kļūt par modeli. ja mēs smejamies, tātad tas nav nekas traks - gluži loģisks secinājums. tās super-briesmīgās iztēles lietas ir tik superbriesmīgas tieši tāpēc, ka darbojas kā posms, mācoties atšķirt iztēli no realitātes, tām ir jābūt samērā vieglāk nodalāmām.

jā, anekdotē principā jāsmejas ir par tā saukto pun, gadījumu, kur skaniski vienādas lietām atšķiras nozīme. bet savā ziņā tas ir pat vēl sliktāk, jo nekādā veidā netiek konfrontēta problēma, ka šis zēns savu klasesbiedru sit. es gribētu, lai visi piektās klases skolēni var tāpat kā pieaugušie šo tā uztvert, redzēt anekdotē visus ietveros abstrakcijas līmeņus, bet diemžēl lielākoties tā nenotiek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Muļķības. Bērni saprot visas lietas ļoti labi. Tas, ka viņi nodarbojas ar bulingu u.tml., ir tikai cīņa par savu vietu sabiedrībā, kas norāda, ka viņi apzinās realitāti vēl skaudrāk nekā pieaugušie.

Tas, ka daudzi skolotāji ir pa pusei idioti, tas gan ir tiesa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, saprot ļoti labi, bet citādāk, nekā pieaugušie. konkrētāk. un "pareizi"/"nepareizi" definīcijas arī veidojas pakāpeniski un kontekstā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

To jau piecgadnieks saprot, kur nu vēl 5. klasē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav gluži tā, ka piecgadnieks, piektklasnieks un pieaugušais saprot vienādi

(Reply to this) (Parent)

Bulings? Nopietni?

(Reply to this) (Parent)

Ar abstrakto domāšanu gan, manuprāt, te ir maz sakara:), bet OK - neesmu (par laimi) nekad strādājusi ar piektklasniekiem un nezinu, vai anekdotes, kurās pieminēta sišana un lamāšanās, patiešām veicina vardarbību. Varbūt tā patiesi ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vardarbīga vide veicina vardabību. ar abstrakto domāšanu šeit sakars tieši šajā ziņā - ilustrējot vardarbīgu vidi jokā (kā pašsaprotamu fonu), tas "nosēžas" kā realitātes atspoguļojuma elements. un nav pat jābūt bērnam, lai šādas lietas atstātu iespaidu - ļoti līdzīgi darbojas mediju un reklāmu saturs un dažādi normalitātes standarti (lietas, par ko runā, piemēram, miss representation, killing us softly, the mask you live in dzimtes kontekstā un celluloid closet homoseksualitātes kontekstā - noteikti ir daudz citu labu piemēru, bet šie ir viegli pieejami, daudziem jau pazīstami un bija pirmie, kas nāca prātā), tāpēc modelēt vēlamo uzvedību un skaidrot nevēlamo, tā vietā, lai par to pasmietos, ir patiešām svarīgi.

protams, ka bērni izaugs jebkurā gadījumā un lielākā daļa no viņiem nekļūs par varmākām. tomēr, domāju, ir vērts censties palīdzēt tikt līdz skaidrībai un savstarpēji drošai, patīkamai līdzāspastāvēšanai pēc iespējas vieglāk un ātrāk, lieki nemulsinot ar tādiem mixed signals kā šādas neanalizētas anekdotes. jo sevišķi tāpēc, ka procesā daudzi no šiem bērniem paši cieš vai izraisa ciešanas citiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, OK, ja Tu tiešām uzskati, ka šis joks par dumjo un kauslīgo Jānīti var veicināt bullingu, lai tā būtu. Es jau minēju, ka neesmu pārliecināta, vai skolotājam jāreproducē viņa audzēkņu joki.
Tikai gribētu piebilst - ne no teorijas, bet no pieredzes - ka piedāvātā anekdotes analizēšana ētiskā griezumā 11-12 gadus veciem bērniem liktu nonākt tikai pie secinājuma, ka učene ir stulba klukste, kas uzskata viņus par idiotiem, tāpēc to darīt noteikti nevajadzētu.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jautājums, kā analizē (arī no pieredzes sociālo zinību stundu vērošanā). to var padarīt par interesantu un iesaistošu aktivitāti, izvēloties skolēnu vecumam atbilstošas metodes un izejas punktu. nav jau tas uzreiz jāpozicionē kā "ētiska analīze", pat, ja skolotājs tādu ir iecerējis. ar to jau analizēšana atšķiras no moralizēšanas (:

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cukuriņ, tu neņem vērā būtisku detaļu: kā minēju sākumpukstā, tā ir jauna skolotāja, kas nepiespiestā tusiņa gaisotnē draudzīgi iepazīstas ar audzināmajiem. Gan jau ļečīs - kur ta liksies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jauna skolotāja ir brīnišķīgi, arī nepiespiesta tusiņa gaisotne ir brīnišķīgi! bet esmu pārliecināta, ka to var panākt arī izvairoties no šādiem riskiem.

plus, tā iesākot - caur šādu modelēšanu norādot, ka joki par vardarbību ir ok - vēlāk rīcība, kas liecina par pretēju attieksmi, kur vardarbība vairs nav ok (piemēram, brīdī, kad kāds sāks apsaukāt klasesbiedrus un skolotāja (cerams!) iejauksies), tiks uztverta kā konsekvences trūkums, un bērni uz to ir ārprātīgi acīgi.

protams, ka principā tāda anekdote ir sīkums, salīdzinot ar daudzām citām lietām, kas skolā var noiet un regulāri noiet greizi. un skaidrs, ka visdrīzāk domāts mīļi un jauki. katram skolotājam gadās līdz galam nepārdomāti, neveikli momenti, tas nav nekas nosodāms. bet tas tomēr nemaina faktu, ka principā šis nav ok.

(Reply to this) (Parent)

o, bulings un bullings.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mīļumiņ, kā lai tev tā maigāk un pieklājīgāk palūdz iedzert indi. Nu, nebūs pie manis nekāda kārkluangļošanās, nebūs. :)

(Reply to this) (Parent)

Brrriesmīga kkļūda, ššššausssmīgi kaunos.:)

(Reply to this) (Parent)

+1

es teiktu, ka man šajā aņukā problēma iestājas brīdī, kurā skolotāja jautā "Kāpēc tu iesiti?", nu tipa it kā tad, ja kāds kādam stundas laikā pohujā iesit, skolotājs reaģēs nevis ar "whoa, stop, šitais nav okei", bet "nu, pastāsti, kāpēc tu iesiti, varbūt ka viss ir okei, a ja nu viņš ir daunis or smth"

(Reply to this) (Parent)