Pamodos, sirds priecīga un VISS LABI!

Ielīdu vectētiņam klēpī un saku: "A davaj laižam uz Siguldu?"
Vectētiņš ar vienu roku tur mani, bet ar otru rakājas pa diplomātu un saka: "A davaj braucam dzīvot uz Ņujorku, es tagad gribētu būt atkal tur. Mēs divi vien un pavisam, jo vīza man derīga visu mūžu, bet Tavu nokārtotu."
Es sakodu zobus, lai nesāktu raudāt, sakārtoju viņam kaklasaiti un pateicu, lai viņš iet un vienkārši nopērk saldējumu.

Es viņu vienu, kā ģimeni šajā pasaulē ļoti, ļoti un viņš mani ļoti, ļoti.