mizantropei наплевать

October 7th, 2010

10:47 am

Sākot no svētdienas nakts līdz trešdienai biju gulējusi labi ja trīs stundas, tāpēc vakar, kā pēcpusdienā pārrados mājās, tā ielīdu migā un tikai tagad pamodos.
Vismaz šodien nekur nav jāskrien, prāts mierīgs un rokas siltas.

11:04 am

Mammīte jautāja, kā man pa universitāti. Kā iesāku savu penteri par saviem varoņdarbiem un to, kā sanāk citiem pa d sadot (ne jau fiziski :D), tā viņa mani uzreiz pārtrauc.

Viņa: "Uz skolu taču ej skaidrā?"
Es: "Jā, it kā tie laiki jau ir pagājuši."
Tad viņa ļoti stingri nosaka: "Un nelec acīs - no gudreļiem visur gana ātri tiek vaļā."

Ak, mīlošā māte. :D

11:30 am

Pamodos, sirds priecīga un VISS LABI!

Ielīdu vectētiņam klēpī un saku: "A davaj laižam uz Siguldu?"
Vectētiņš ar vienu roku tur mani, bet ar otru rakājas pa diplomātu un saka: "A davaj braucam dzīvot uz Ņujorku, es tagad gribētu būt atkal tur. Mēs divi vien un pavisam, jo vīza man derīga visu mūžu, bet Tavu nokārtotu."
Es sakodu zobus, lai nesāktu raudāt, sakārtoju viņam kaklasaiti un pateicu, lai viņš iet un vienkārši nopērk saldējumu.

Es viņu vienu, kā ģimeni šajā pasaulē ļoti, ļoti un viņš mani ļoti, ļoti.

02:11 pm

Es jūtu, ka draudzēties ar mani visforšāk ir rudenī un ziemā, jo tad uzvar un parādās labākā daļa manis! 



Šodienas dziesma.

02:13 pm

Kad man jautā, kāpēc man tas rudens tik ļoti, ļoti.
Patiesībā tas, ko parasti noklusēju - man šķiet, ka meitenes tad visvisvisskaistākās (apģerbtas un stuff - pa vasaru apnīk tās plikās).

Vispār rudens tāds brunešu laiks un skaista bruneta ar brūnām acīm mani apvārdos kā mazo ezi (piemēram Freja Beha)! :D
Powered by Sviesta Ciba