Ilse Kahrklis ([info]ld) rakstīja,
@ 2015-11-14 10:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:meita

Līna bija uz reģionālajām vieglatlētikas sacensībām un palika pēdējā vietā.
vakarā bija 2h asaru un lūgšanās, lai atļauj palikt mājās nākošajā dienā.
interesanti, ka tajā dienā Maksim skolā ētikas nodarbībā bija tēma par tiem, kas neprot zaudēt.
viss vakars izvērtās ļoti ģimenisks un filozofisks.

bet nu jautājums paliek atklāts.
lai arī Līna ir ļoti sportiska un aktīva, mans redzējums ir, ka viņa nekad nebūs profesionāla sportiste.
problēma tāda, ka viņu treneri bīda uz to. nupat saņēma uzaicinājumu apmeklēt sporta ģimnāzijas atvērtās durvis.
bērnam sports ļoti patīk un viņa vēl b/d esot ieminējās par sporta ģimnāziju.
mana dilemma - kā atbalstīt bērnu, nenokaut viņai prieku sportot un tajā pašā laikā darīt zināmu, ka profesionālais sports nav priekš viņas, un labāk atstāt to kā hobiju.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]puuce
2015-11-14 18:16 (saite)
Mani vecāki atrunāja no matemātikas, jo uzskatīja, ka 1) tas nav meitenēm un 2) man nepadodas. No medicīnas ayrunāja, jo man neizdosies. No juristiem arī mēģināja atrunāt. Par matemātiku un medicīnu nožēloju. Jurists es esmu labs & diezgan laimīga, bet matemātika man piestāvētu labàk, un medicīna, es domāju, man būtu ļāvusi dzīvot foršāku dzīvi. Lai meita pati domā, nu, iespēju robežās paturot izvēles iespējas. No sporta jau var doties daudz visādos virzienos - no sporta tiesībām līdz sporta medicīnai un citur. :)

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?