Ilse Kahrklis ([info]ld) rakstīja,
@ 2015-11-14 10:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:meita

Līna bija uz reģionālajām vieglatlētikas sacensībām un palika pēdējā vietā.
vakarā bija 2h asaru un lūgšanās, lai atļauj palikt mājās nākošajā dienā.
interesanti, ka tajā dienā Maksim skolā ētikas nodarbībā bija tēma par tiem, kas neprot zaudēt.
viss vakars izvērtās ļoti ģimenisks un filozofisks.

bet nu jautājums paliek atklāts.
lai arī Līna ir ļoti sportiska un aktīva, mans redzējums ir, ka viņa nekad nebūs profesionāla sportiste.
problēma tāda, ka viņu treneri bīda uz to. nupat saņēma uzaicinājumu apmeklēt sporta ģimnāzijas atvērtās durvis.
bērnam sports ļoti patīk un viņa vēl b/d esot ieminējās par sporta ģimnāziju.
mana dilemma - kā atbalstīt bērnu, nenokaut viņai prieku sportot un tajā pašā laikā darīt zināmu, ka profesionālais sports nav priekš viņas, un labāk atstāt to kā hobiju.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ld
2015-11-14 12:12 (saite)
Klau, Līnas problēma ir tieši galvā, ko darīt, kā palīdzēt, to mainīt? tradicionāli labs treneris uztjūnē daudzsološu sportistu, bet es kā mamma taču arī varu kaut ko darīt, tikai kā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lavendera
2015-11-14 12:29 (saite)
Diez vai. Tu kā mamma sportā viņai, visticamāk, neesi autoritāte. Treneris gan ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ld
2015-11-14 13:31 (saite)
Galva un noturība jau netikai sportā vajadzīga :)

No sporta es labāk pa gabalu, ja vien varēšu uzticēties trenerim.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?