mums bija tāds foršs bariņš L. pilsētā.
bija.
šogad uzradās viena staigājoša nelaime un iemetās mūsu meduspodā par darvas pilienu.
es skaitu mantru, ka pret stulbumu līdzekļu nav un funktierēju, kā lai viņu neitralizē. pārējās meitenes nevēlas kašķi un saka, ka vienkāršāk būtu uztaisīt jaunu grupu nekā nelaimi izmest no esošās.
man gan liekas, ka tas nav nekāds risinājums. cilvēks uzskata, ka atradis savu aicinājumu - atgriezt pie gaismas ticību zaudējušas avis. mirdzošām acīm stāstīja, ka es arī dzīvojot Vācijā varu palīdzēt tautiešiem dzimtenē un teicās man dot baznīcu adreses. kā arī stāstīja, ka lai izdzīvotu Latvijā šaislaikos, vajagot politisku aizmuguri. viņu neviena partija neesot gribējusi ņemt tāpēc nācies dzimteni pamest. politiskais bēglis, idritvaikociņ!

Kada velna pēc Vācija šitādus tirliņus pieņem, turklāt dzīvokli un pabalstu maksā(no manas nodokļu naudas!!!!!), man ir mīkla.