Sviesta Ciba |

lasitajs (

lasitajs) rakstīja,
@ 2020-12-07 18:57:00

Ienāca prātā par LVB 9. simfoniju (sveiciens 250 gadu jubilejā!):
ka šīs simfonijas neveiksme - efektīga, bet neveiksme! – ietekmēja romantisma sākšanos. Jaunāki komponisti redzēja, ka pasauli tomēr ar mūziku neizdosies izglābt, un pievērsās savām problēmām.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	simamura 2020-12-07 21:24 (saite)
	bet vai tad pasaules glābšana kādam iepriekš bija bijis uzdevums, un vai tad tāds neradās tikai pēc tam, kad visi bija izšāvušies galēji egoistiskajā romantismā? (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	lasitajs 2020-12-07 21:46 (saite)
	Man jāpadomā, vai kādam iepriekš (varbūt Baham, reliģiskā ziņā), bet ko tu domā ar pasaules glābšanu pēc egoistiskā romantisma? Es tā uz ātru roku varu iedomāties tikai Māleru (2., 8.). Pēc kara jau aiziet sistēmu laikmets. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

simamura
2020-12-07 21:57 (saite)

es tikai savas pazemīgās saprašanas robežās. Bet pat Bahs man nešķiet pasaules glābējs. Drīzāk centīgs sakārtotājs. Un ka īstais dekartiskais un apgaismības vilnis pa īstam izpaudās "ak, es tāds viens tāds – ko lai dara!" romantisma vilnī.
Man, piemēram, šķiet, ka jau Vāgners gribēja no tā izkāpt ārā, bet Mālers vēl turpināja, piedod, dročīt uz sevi. Un tad otrreiz mēģināja visi nacionālisti, krievi un atonālisti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

lasitajs
2020-12-07 22:50 (saite)

Jāsaka, ka es tevi īsti nesaprotu. Ļoti švaki pārzinu filozofiju, taču ar dekartismu/apgaismību tu, šķiet, domā individuālisma/cilvēktiesību rašanos (Amerikas Neatkarības deklarācija un Franču Lielā). Līdz ar to neizprotu, kāpēc tu individuālismu uzskati par pasaules glābšanas zīmi (vai izraisītāju). Es romantismu uztveru kā koncentrēšanos uz sevi, kā tu pareizi raksti, nevis lūgumu miljoniem par apskāvieniem.

Es galīgi nepiekrītu, ka Bahs ir sakārtotājs. Viņu savā laikā uzskatīja par pārāk "artsy", atzīstot ērģeļnieka talantus, bet kā komponistu nevērtējot augstu. Ir saglabājušies diezgan pretīti laikabiedru citāti. Tāpēc arī milzīgā pauze līdz Mateja pasijas Mendelsona atskaņojumam. Ir muzikologi, kuri uzskata, ka Baha harmoniskās vertikāles sarežģītības līmeni mūzika atkal sasniedz tikai vēlīnajā romantismā. Tik tālredzīgs komponists nevar būt sakārtotājs.

Tāpat es nesaprotu, kāpēc tu uzskati, ka Vāgners gribēja "izkāpt" no pasaules glābšanas. Man ir radies tāds šķitums, ka visi viņa "Norse" mitoloģijas tematikas darbi ir tīrākā glābšana, un skaidrs arī no kā. Skat traktātu "Das Judenthum in der Musik". Piekrītu, ka Vāgners grib izkāpt no romantisma žēlabām tematikas ziņā, protams, bet, ja atkal par mūziku, tad mūzikas valodas līmenī viņš tomēr tik tālu neaiziet, kā dažreiz mēdz uzskatīt. Tristāna akords, jā, ok, bet tas ir tikai loģisks noslēgums t.s. Otrajai Tonālajai praksei, kuru īsumā var raksturot kā "laba balsvedība pārtrumpo funkcionālo harmoniju". Viņš vienkārši to darīja ar nenormālu vērienu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

simamura
2020-12-07 23:08 (saite)

jā, mēs pilnīgi noteikti nesapratāmies, un par to es atvainojos. Apgaismības ideālus un no tā groteski izrietošo romantismu nemaz ar neuzskatu par pasaules glābšanas projektu. Drīzāk visus uz kolektīvu orientētos.
Par Bahu man ir tikai profāna klausītāja zināšana, bet arī tas, ka viņš ir tas ģēnijs, kas nostiprināja absolūtās dzirdes fašismu. Būdams tai pat laikā brīvs no tām apgaismības nojautām, kas vēlāk 19. (un nevis 18!) gadsimtu radīja.
Un nē, arī, tur nesaprasašanās – Vāgners, manuprāt, tieši gribēja glābt. Negribēja, būt savas brūces laizošs romantiķis. Atškirībā no Šūberta vai Šūmaņa.
Pasaules glābšanas projekti sākās tad, kad komponisti nācijas vispirms idejai pievērsās, un tad – universālās loģikas meklējumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

lasitajs
2020-12-08 12:00 (saite)

Jā, es tagad labāk saprotu tavu domu. Vienīgais, būtu interesanti saprast, kāpēc tev šķiet, ka universālās loģikas meklējumi (ja es pareizi saprotu, tu ar tiem domā dodekafoniju -> Darmštates skolu –> iespējams, spektrālismu) ir saistīti ar pasaules glābšanu. Manā uztverē tie ir pēckara situācijām raksturīgi mēģinājumu "glābt mūziku", a la kāda var būt poēzija, ja ir bijusi Aušvica.

Par Bahu un absolūto dzirdi tu gan esi nošāvis greizi. Iemesli:
– koncepcija izveidojas tikai 19. gs.
– Baha laikā ir pilnīgs kamertoņu bardaks (vācu baroka baznīcas kamertonis ir A=415Hz, Chorton A=466Hz, Parīzes operā 435Hz utt., Itālijā vēl cits, no galvas neatceros).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	jim 2020-12-08 15:42 (saite)
	Forša diskusija (pilnīgi neko nesapratu) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	neetiski 2021-03-15 15:03 (saite)
	<3 (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: