Zviedrijas briivdienas
Ir tiesi taa, kaa biju veeleejusies. Ciematins pie juuras, koka namini ar dakstinu jumtiem, laivu piestaatnes, robains krasts ar daudzaam salaam un pussalaam, kadikji, zirgi plavaa, siltas vasaras dienas, kuras pavadu darbniicaa no riita liidz vakaram. Apguustu jaunu drukas tehniku. Nedriikst sapriecaaties par agru, bet pagaidaam esmu vieniigaa no visiem darbniicas daliibniekiem, kurai izdevies nodrukaat kaut ko, kas izskataas peec pabeigta darba.
Sodien liist lietus. Vakar un aizvakar peldeejos juuraa. Uudens ir silts un maigs, caurspiidiigs, var redzeet visus akmentinus un uudenszaales.
Sii ir viena no jaukaakajaam darbniicaam, kur esmu bijusi. Divstaavu namins ar lielaam, gaishaam telpaam. Viss ir vienkaarss, tiirs, maajiigs. Tehnika, kuru maacos, nav paaraak sarezgiita, bet tajaa ir dazi aakjiigi triki, kas jaasaprot. Sodien meeginaasu sagatavot veel vienu plaaksni un nodrukaat.
Vakaros ar maaksliniekiem seezam daarzaa, uz galda deg petrolejas lampa, satumst silta nakts, un mees runaajam par Zviedriju un Vaaciju, Igauniju, Kanaadu, Latviju, par maakslu un visu lietu jeegu, speeleejam kaartis, dzeram viinu, alu un viskiju, ejam guleet krietni peec pusnakts, un tad ir jauna diena, un viss saakas no saakuma.