Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2007-07-16 11:38:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Patriarhālas ģimenes.
Tas jau nebija nemaz tik sen. Vēl tikai pirms gadiem 30-50 tepat Latvijā. Un iespējams, ka kaut kur vēl joprojām tā ir, tikai... es vairs nedzīvoju laukos, tādēļ nesanāk ar to saskarties.

~ Nelielās svinībās (tb "ciemiņi atbrauca", cūkubēres, utt.) Lielajā Istabā pie galda sēdēja tikai vīrieši un ciemiņi. Un vēl Galvenā Ome. Un bērni drīkstēja skraidīt šurpu-turpu. Sievietes tusēja virtuvē: cepa karbonādes, grieza skābētus gurķus un visādi citādi apgādāja Smalko Galu. Un arī ciemītes, ja viņas bija labi pazīstamas, zagās tūliņ uz virtuvi. Tas jau nenozīme, ka sievietes bija kaut kā tur apdalītas! Nu nē! Tāpat bija sava Saldā Šņabja vai vīniņa pudele un visādi garduči. Vienkārši katrai grupiņai bija savas intereses: večiem kārtis, motori un visādas mērīšanās ar krāniņiem, sievam - bērni, teļi-sivēni, kaimiņu Zoses privātā dzīve.:) (Es biju pirmā sieviete ģimenē, kas agri iemācījās spēlēt zoli un sāka sēdēt pie viena galda ar vīrišķiem - aiz tīrās spītības: "ar ko es sliktāka par brāli?!")

~ "Meitai bērns" bija liels negods. Tāpat kā šķirta laulība. (Mana mamma vēl joprojām taisa "briesmīgas acis", kad stāsta kaut ko par šīm divam tēmām. Un vecmamma par to mēdza čukstus runāt. Un neviens netic, ka brālis ar savējo jau padsmit gadus dzīvo "pa modernam" kopā - viņi noteikti esot pa slepeno apprecējušies, jo kāzas jau tagad dārgas;))

~ Noteicējs ģimenē vienmēr bija vīrietis. Vai Galvenā Ome. Kamēr Galvenais nebija piesēdies pie galda, citi ij klāt nedrīkstēja nākt.

Nu kaut kā tā;)


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krii
2007-07-16 13:08 (saite)
Mums atkal bija absolūtais matriarhāts. Pēc manu vecāku šķiršanās ģimenes vīriško pusi veidoja brālis, brālēns, kurš, mācīdamies Rīgas tehnikumā, dzīvoja pie mums un mātes brālēns - jūrnieks, savos krastā uzturēšanos brīžos. Nu jā, es mācījos, ka vīrieši ir starpstadija starp bērniem un pieaugušām sievietēm. Viņiem ir vairāk brīvības kā bērniem, bet viņi vienalga visu laiku jāpieskata - puikas, vai nepīpē un aliņus pa kluso nedzer, palielākie - lai krogā visu pusgadu pelnīto naudu nenotriec...Tādi nenopietni radījumi, kurus mēs, protams, mīlam, bet lielas jēgas no viņiem nav.
To, ka vīrietis nav gluži bērns, ka uz viņu var paļauties kā uz nopietnu, domājošu, pieauģušu cilvēku, es sāku mācīties pavisam nesen.
Nezinu, kurš variants labāks.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2007-07-16 13:15 (saite)
Nu... Mums jau arī visu noteica vecmamma vinpersoniski un tēvs (vienīgais pieaugušais vīrietis) tika dēvēt spar "puiku"... BET! Vienalga - sieviete (kura nav ģimenes Vecākā Sieviete) neskaitījās pilnvērtīgs cilvēks!;/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2007-07-16 13:28 (saite)
Mums tas lomu sadalījums bija cits. Mamma bija lielā pelnītāja un lēmēja par naudas lietām, bet vecāmamma regulēja mājas dzīvi. Vīrieši un puikas nelēma neko. Varbūt izdarīja kaut ko no tā, ko viņiem uzdeva.:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2007-07-16 13:29 (saite)
Viena Būtiska atšķirība - Jūs dzivojāt pilsētā;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kjeerpis
2007-07-16 13:38 (saite)
Man nākušam no laukiem šeit rakstītais ir kas pilnīgi jauns - neko tādu neatceros redzējusi ne pie sevis, ne citiem (lai gan pie citiem īpaši neesmu ciemojusies). Droši vien tas atkarīgs no tā, kurš Latvijas gals.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2007-07-16 13:39 (saite)
Varbūt:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krii
2007-07-16 13:40 (saite)
jā, neizslēdzu.
Bet vispār pieļauju, ka mūsu ģimene arī Rīgai nebija gluži tipiska.:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2007-07-16 13:41 (saite)
Arī:)))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?