Mums atkal bija absolūtais matriarhāts. Pēc manu vecāku šķiršanās ģimenes vīriško pusi veidoja brālis, brālēns, kurš, mācīdamies Rīgas tehnikumā, dzīvoja pie mums un mātes brālēns - jūrnieks, savos krastā uzturēšanos brīžos. Nu jā, es mācījos, ka vīrieši ir starpstadija starp bērniem un pieaugušām sievietēm. Viņiem ir vairāk brīvības kā bērniem, bet viņi vienalga visu laiku jāpieskata - puikas, vai nepīpē un aliņus pa kluso nedzer, palielākie - lai krogā visu pusgadu pelnīto naudu nenotriec...Tādi nenopietni radījumi, kurus mēs, protams, mīlam, bet lielas jēgas no viņiem nav.
To, ka vīrietis nav gluži bērns, ka uz viņu var paļauties kā uz nopietnu, domājošu, pieauģušu cilvēku, es sāku mācīties pavisam nesen.
Nezinu, kurš variants labāks.