Principā jau komponēšanai apakšā arī ir diezgan pamatīga matemātika :) Teiksim, Baha fūgas ir viens vienīgs matemātikas uzdevums. Mūzikā ar fizikas teorijām varētu salīdzināt jaunu komponēšanas principu izveidi, piemēram, kad klasiskās skaņkārtas (visi tie mažori un minori) nomainīja dodekafoniskā skaņkārta (mūsdienu mūzika, ko mans tēvs reizēm raksturo īsi: "veči zāģē pušu vijoles").

Par aranžiju (tā sauc to, ka vienu meldiņu sadala veselam orķestrim) jau <lj-user="traffico"> minēja - ne obligāti to dara pats kompozaurs. Faktiski aranžija ir māksla par sevi, ir daudzi mūziķi, kas nodarbojas tikai ar to, un veiksmīgāk, nekā paši komponisti, kas izdomājuši melodiju.