Lielā Otmazka
Vakar vienas diskusijas par izvēli "mīla vai karjera" sakarā aizdomājos.
Vairumā gadījumu nekāda izvēle nav nepieciešama. Dzīvē, es domāju, ne jau kino vai grāmatās. Un visas tās Lielās Izvēles patiesībā ir tikai Lielās Otmazkas. Jo cilvēki ar vislielāko prieku un enerģiju nododas tieši otmazku izdomāšanai. Otmazku, ar ko mēģina nosegt pašu kūtrumu, bailes un vēlēšanos iet vieglāko ceļu. Jo būtībā jau cilvēks, ja grib, tad var. Ja nebaidās, ja ir gatavs strādāt un peldēt pret straumi. Ja GRIB;)

P.S. Man arī ir viena mīļa otmazka, kuru es parasti izmantoju, kad sveši cilvēki man jautā: "Kāpēc tev ir nepabeigta augstākā?", tb "Apprecējos, piedzemdēju, bija man citas rūpes". Patiesībā, es vairs neredzēju jēgu mācīties - viss interesantais (latīņu, poļu, senslāvu-senkrievu valodas, poētika, morfoloģija, psiholoģija utt.) bija palicis tos pirmajos 3. kursos, a 2 gadus zubrīt sintaksi un pedagoģiju man nevilka. + pusgadu nostrādāju skolā un sapratu, ka tas nav mans.
Un tagadējais "Man nav tik daudz naudas, lai mācītos augstskolā!" arī ir otmazka. Atrastos! Ja es zinātu, KO es reāli gribu mācīties. A tā vienkārši mācīties mācīšanās pēc... tā ir naudas izmešana.