Kurvjzieža kontemplācijas

با من تو هر آن چه گوئ از کین گوئ
پیوسته مرا ملحد و بیدین گوئ
معترفم بدان چه گوئ لیکن
انصف بده ترا رسد این گوئ؟

Parindenis:

Viss ir naids, ko tu man teic;
Tu mani bezdievi un ķeceri teic;
Atzīstos visā, ko saki, bet tomēr -
Esi godīgs: vai tev būt tam, kurš to teic?

ای کاشکه جای آرمیدن بودی
یا این ره دور را رسیدن بودی
کاش از پی صد هزارسال از دل خاکً
چون سبزه امید بردمیدن بودی

Parindenis:

Ak, ja kāduviet sirdsmiers būtu,
Vai ilgajam ceļam gals [sasniegts] būtu;
Ja pēc simta tūkstošu gadu cauri zemes sirdij
Kā zālei izspraukties cerība būtu!

ای دهر به ظلمهای خود معترفی
در خانقه جور و ستم معتکفی
نعمت به خسان دهی و نقمت به کسان
زین هر دو برون نیست خری یا خرفی

Parindenis:

Klau, laiks, kurš atzīst savu ļaunprātību,
[Kurš] apspiestības, varmācības mītnes vientuļnieks,
[Kurš] apdāvina neliešus un vajā krietnos, -
Vai nu ēzelis esi, vai prātu izkūkojis.

ای چرخ دلم همیشه غمناکً کنی
پیراهن فرخی م چاکً کنی
بادی که به من وزد تو آتش کنیش
آبی که خورم دردهنم خاکً کنی

Parindenis:

Ai, Debess, allaž sarūgtini sirdi Tu manu;
[Skrandās] saplosi laimes krekliņu manu.
Vējš, pūšot uz mani, pārvēršas liesmās;
Ūdens, ko dzeru, ar zemi piepilda muti manu.



Jāsecina: neiet viņam nepavisam lāgā!

ای چرخ چه شد خسیس را چیز دهی
گرمابه و آسیا و دهلیز دهی
آزاده به نان شب گروگان بدهد
بیاد که بر اینچنین فلکً تیز دهی

Parindenis:

Kas notiek, Debesjums, kāpēc zemajam mantu tu dāvā?
Pirtis un dzirnavas, un slēgtos pagalmus dāvā?
Krietnajam [toties] jāliek [viss] ķīlā par vakariņu maizi.
Tādām debesīm varu tik skaļu pirdienu dāvāt!

P.S. Debesis nav komentējušas Haijama apsūdzības:

ای بیخبر از کار جهان هیچ نه ای
بنیاد تو باد است ازآن هیچ نه ای
شد حد وجود تو میان دو عدم
اطراف تو هیچ و در میان هیچ نه ای

Parindenis:

Klau, nelga pasaules lietās, tevis it nemaz nav;
Tava būtība ir tukšums, tamdēļ tevis nemaz nav.
Tava esība - robeža starp divām neesībām.
Tev visapkārt - Nekas; un pa vidu tevis - nemaz nav.

ای باده تومعشوق من شیدایی
من می خورم ونترسم از رسوایی
چندان خور می که هر که بیند گوید
ای خم شراب از کجا می آیی

Parindenis:

Hei, vīns! Tu - mīļotā, [kuras dēļ esmu] bez prāta;
Es dzeru un negoda nebaidos.
Dzer vīna tik, lai ikviens, redzot tevi, teiktu -
Klau, vīna muca, no kurienes nāc?

ای آنکه ز کنه تو خرد آگه نی
وز طلعت و از معصیتم مستغنی
مستم ز گناه و از رجا هشیارم
امید به رحمت تو دارم یعنی

Parindenis:

Saprātam neizzināmā Būtība,
Vienaldzīga kā pret manu pazemību, tā grēkiem, -
Esmu vainas reibināts un cerības skaidrots,
Tātad alkstu žēlsirdības Tavas.

از کوزه گری کوزه خریدن باری
آن کوزه سخن گفت ز هر اسراری
شاهی بودم که جام زرینم ود
اکنون شدهام کوزهٔ هر خماری


Parindenis:

No podnieka māla krūku nopirku reiz;
Tā krūka noslēpumus visādus man pauda.
- Es biju šahs, man zelta kauss bij' reiz;
Tagad par krūku ikvienam pļēguram esmu.


Sic transit gloria mundi, nopūtās Rietumu gudrie un uzzīmēja kārtējo Dance Macabre

از دفتر عمر برگشودم فالی
ناگاه زسوز سینه صاحب حال
بر گفت خوش آن کسی که اندر بر او
یاریست چو ماهی به شبی چون سالی

Parindenis:
[Reiz] zīlēju, dzīvības burtnīcu* atverot;
Pēkšņi transā grimis svētais** caur dvēseles sāpēm
[Man] teica: "Laimīgs tas, kurš apskaujot
Mēnesim līdzīgu mīļoto ***, vadīs nakti gada garumā".


* Skatos, ka vairums atdzejotāju šeit tulko "دفتر" kā grāmatu; es paklausu vārdnīcām un skolotājas mācītajam: burtnīca ir un paliek burtnīca!
** burtiski "svētās ekstāzes pavēlnieks ar skumjām krūtīs"; šķiet, sūfijiem raksturīgi tādi miesas un dvēseles stāvokļi.
*** Pierādījums, ka Mēnessmeitiņa nebija Raiņa atklājums.

از آمدن بهار و از رفتن دی
اوراق وجود ما همی کردد طی
می خور مخور اندوه که فرمود هکیم
غمهای جهان چو زهر و توریاقش می

Parindenis:

Kad pavasaris atnāk un sala mēnesis ir prom,
Mūsu esības [grāmatas]* lapas burzītas top;
Dzer vīnu, neskumsti, jo viedais ir teicis:
- Pasaules sāpes ir inde, vīns tām par pretindi top!

* Vārds "اوراق" var nozīmēt gan koka, gan grāmatas lapas. Raugos, ka daļa atdzejotāju min "dzīvības koka lapas", kuŗas sačokurojas, pavasarim atnākot (varbūt ir sačokurojušās jau ziemā?). Jūspadevīgajai nebija pieņemami sačokurotās lapas saistīt ar pavasari, tāpēc pievienojos tam tulkotāju/atdzejotāju leģionam, kurš lapas burza grāmatā, nevis kokā!

ابریق می مرا شکستی ربی
بر من در عیش را ببستی ربی
بر خاکً بریختی می گلگون را
خاکم به دهن مگر تو مستی ربی

Parindenis:

Tu sadauzīji manu vīna krūku, Kungs!
Tu aizvēri durvis manam priekam, Kungs!
Tu izlēji dubļos rožsārto vīnu, Kungs!
Esmu bez valodas. Vai tiešām iereibis esi Tu, Kungs?

آن مایه ز دنیا که خوری یا پوشی
معذوری اگر در طلبش می کوشی
باقی همه رایگان نیرزرد، هشدار
تا عمر گرانبها بدان نفروشی

Parindenis:

Pasaules mantu, cik drānām un ēdienam [vajag],
Tev piedos, ja būsi to pelnījis pūlēs.
Viss pārējais - lieks, pat ja [nācis] par velti. Pielūko, -
Neizšķied savu dārgo dzīvi par to.

آنی که نبودت به خور و خواب نیاز
کردند نیازمندت این چار انباز
هر یکً به تو آنچه داد بستاند باز
تا باز چنان شوی که بودی ز آغاز

Parindenis:

Tas, kuŗš izticis bez ēdiena un miega,
Radījis tevi atkarīgu no četriem līdzdalībniekiem* saviem.
Katram, kurš tev kaut ko devis, nāksies to atpakaļ ņemt,
Lai atkal tu vērstos tāds, kāds pirmsākumā biji.

* Tā persiešu viduslaiku filozofijā apzīmēti četri elementi (stihijas).

آب رخ نوعروس رز پاکً مریز
جز خون دل تاعُب ناپاک مریز
خون دو هزار تن ریاکار خراب
بر خاکً بریز و جرعه بر خاکً مریز

Parindenis:

Šķīstās vīnstīgas jaunavīgās asinis neizlej;
Citas asinis, kā vien viltus nožēlnieku, neizlej;
Divtūkstoš samaitātu liekuļu asinis
Dubļos izgāz, bet malku vīna zemē neizlej.

وقت سحر است خیز ای طرفه پسر
پربادهٔ لعل کن بلورین ساغر
کاین یکدم عاریت در این کنج فنا
بسیار بجویی ونیابی دیگر

Parindenis:

Aust rīts, jel celies, jaukais zēn!
Kristāla kausu pildi ar vīnu rubīna krāsā.
Jo gaistošo mirkli šajā irstošajā stūrī,
Lai cik ļoti meklētu, [pēcāk vairs] neatradīsi.

Paldies, visi mīļie cibiņi (un necibiņi), kurus šodien bija tā laime satikt.

گر باده خوری تو با ردمندان خور
یا با صنمی، لاله رخی خندان خور
بسیار مخور ورد مکن فاش مساز
اندکً خور و گهگاه خور و پنهان خور

Parindenis:

Ja vīnu dzer, [tad tikai] ar gudrajiem dzer!
Vai arī ar smejošu tulpjvaigu skaistuli dzer.
Daudz nedzer, neskandē apkārt to, neizpaud citiem.
Pa drusciņai, šad tad un paslepus dzer.

سستی مکن و فریضه ها را بگذار
وان لقمه که داری ز کسان باز مدار
در خون کس و مال کسیقصد مکن
در عردهٔ آن جهان منم باسه بیار

Parindenis:

Nevilcinies ieražas* atmest,
Nepaturi kumosu, ko vari ar citiem dalīt.
Nekāro cita dzīvību**, nedz mantu.
Viņsaules solījumā [paļaujies] uz mani. Nes vīnu.

* vārds فریضه ها ir arābisms, galvenokārt attiecināms uz reliģiskajiem rituāliem; izrunā kā "farize-hā", kas ļauj noprast saistību ar mums zināmo ebreju vārdu "farizeji" un "farizeisms".
** burtiski - asinis.

Mīļie "Delfi", nav tāda jēdziena kā "pareizticīgo abats"!