Kurvjzieža kontemplācijas

این کوزه چر من عاشق زاری بوده است
در بند سر زلف نگاری بوده است
این دسته که بر گردن او می بینی
دستی است که بر گردن یاری بوده است

Parindenis:

Šī krūka - kā es - reiz nelaimīgs mīlētājs bija,
Kurš daiļavas cirtu galu valgos sapinies bija;
Osa, ko redzi [piekļautu krūkas] kakliņam,
Tā - roka, kas skāva mīļotās kaklu, [reiz] bija.

این بحر وجود آمده بیرون ز نهفت
کس نیست که این گوهر تحقیق بسفت
هر کس سخنیاز سر سودا گفتند
زان روی که هست کس نمی دادن گفت

Parindenis:

Šī Esības jūra no Neesības* nākusī...
Neviena nav, kurš Esības pērli urbis **.
Ikviens savu iedomu vārdos ir paudis,
Taču par acīmredzamo formu nevienam nav sakāms nekas!

* ar šo pašu vārdu نهفت var apzīmēt arī Slēpto vai Noklusēto. Kā noprotat jūspadevīgās prātā cīņu izcīnīja Parmenīds, Jakobs Bēme un Vitgenšteins.

** jā, jā, jūspadevīgā arīdzan atcerējās "1001 nakts pasakas", bet pilnīgi velti, jo šī metafora attiecas arī uz patiesības atklāšanu (kā kiminālistikā vai zinātniskajā darbā).

Man ir pārāk maz resursu (nesaku - laika, jo godīgi jāatzīst, ka pašorganizēšanās un uzmanības koncentrēšanas trūkums ir daudz nopietnāka problēma), lai kvalitatīvi lasītu visu to brīnišķo daiļliteratūru, kurai esmu pieķērusies, bet noteikti gribu starp citām grāmatām izcelt Suzannas Bregeres "Nefrīta kaķi".

Kaut kad sen,sen, vēl deviņdesmitajos, izlasīju Bregeres "Skābo krējumu" (diezgan draņķīgā tulkojumā, kā tagad noprotu), un man burtiski reiba galva no vitalitāes, seksualitātes un brīvības, kas piesātināja katru teksta rindiņu. Kopš tā laika jūtu pret autori mazliet feministiska pateicīga maiguma.

"Nefrīta kaķis" ir citāds, bet es pati arī jau esmu cita, par seksu un brīvību jau zinu visu, ko savos 19 gados vēl nezināju; drosmes un vitalitātes gan joprojām pietrūkst, bet ceru, ka ironijā un dzimtas likteņa izpratnē iemācīšos kaut ko jaunu, tieši pateicoties "Kaķim"...

Šovakar, dzerot nedēļas vidus vīnu, mēs ar S beidzot sapratām, kas būtu Latviešu valodas aģentūras un LZA terminoloģijas komisijas viens no steidzamākajiem uzdevumiem: beidzot izstrādāt kaut kādu vispārpieņemamu kanonu pareizticības (vispār - Austrumu rita kristietības) specifisko jēdzienu atveidei latviski.
Jau vairāk nekā astoņus gadsimtus Latvijas teritorijā ir saskarsme ar pareizticīgo kultūru, ir gana daudz pareizticīgu etnisko latviešu, bet vienprātības par hēsihasmu/isihasmu, igumeniem/hegumeniem, mācekļiem, Dievmātes plīvuru/patvērumu/pārklāju utt., nav un nevar būt.
Nav brīnums, ka ziņu portālos parādās tāds absurds kā "pareizticīgo abati" un citas muļķības, es pat nerunāšu par tulkotāju izmisumu, ja krimiķa autors licis noziedzniekam nozagt kādu sakrālo priekšmetu (nedoddies, policists ierodas iztaujāt garīdznieku; tad var pakārties uzreiz, jo http://www.eleison.lv/ir/vardnica/vardnica.htm tevi tikai samulsinās vēl vairāk, bet citu avotu nav); mēs - nūģīgo protestantu nācija, kas tik labi esam aprobējuši katoļu terminus, saskaroties ar pareizticību, kļūstam par bezpalīdzīgiem šļupstētājiem. Kāpēc?!

اسرار جهان چنانکه در دفتر ماست
گفتن نتوان که آن وبال سر ماست
چون نیست در ایم مردم دانا اهلی
نتوان گفتن هر آنچه در خاطر ماست

Parindenis:

Visuma noslēpumi, kādi tie [rakstīti] grāmatā* manā,
Nedrīkst būt izpausti, lai likstas nenāk pār galvu manu.
Tā kā starp viedajiem cildenā nav neviena,
Stāstīt [tiem] nedrīkst par to, kas dvēselē manā

* precīzāk būtu "burtnīca", "kladīte", "kantorgrāmata"

ابر آمد و باز بر سر سبزه گریست
بی بادهٔ ارغوان نمی باید زیست
این سبزه که امروز تماشا گه ماست
تا سبزهٔ خاکً ما تماشاگه کیست

Parindenis:

Mākonis atnāca un pār [zaļo] zāli apraudājās;
Bez tumšsārtā vīna dzīvot nav vērts.
Šo zaļo ainavu, kuru šodien mēs raugām, -
Kurš gan to vēros, kad sazaļos tā no mūsu pīšļiem?

P.S. Es gan domāju, ka mākonis raud par to, ka ir pirmdiena

آنکه سطری ز عقل در دل بنگاشت
یکً لحظه ز عمر خوش ضایع نگذاشد
یا در طلب رضای ایزد کوشید
یا راحت خود گزید و ساغربرداشت

Parindenis:

Kurš sirdī ierakstījis saprāta rindiņu,
[Pat] vienu mirkli sava mūža velti nav šķiedis.
Vai nu tiecies [viņš] meklēt Radītāja atzinību,
Vai izvēlējies sev mieru un pacēlis kausu.

آن کس که به خوبان لب خندان دادست
خون جوگری به دردمندانخ دادست
خخ گر قسمت ما نداد شادی غم نیستغ
شآدیم که غم هزار چندان دادست

Parindenis

Tas, Kurš daiļavām smaidošas lūpas ir devis;
Siržu asinīm negantas mokas ir devis;
Ja arī nebūtu līksmes daļas mums ticis,
Mums prieks, ka tūkstoškārt vairāk sāpju Viņš devis!

Kādreiz man likās, ka es varētu būt slimnieku kopēja un uzklausītāja. Tagad man ir skaidrs, ka nē. Tie emocionālie reursi, kas ģenerēja iejūtību, maigumu, iecietību, ir izsīkuši. Bet varbūt to nekad nav bijis pietiekamā apjomā, to jau mēs vairs neuzzināsim.

آن به که در این زمان کم گیری دوست
با اهل زمانه صحبت از دور نکوست
آن کس که بجملگی تو را تکیه بر اوست
چون چشم خرد باز کنی دشمنت اوست

Parindenis:

Labāk, lai šajos laikos draugu ir maz;
Ar laikabiedriem labi no tālienes runāt.
Tas, kuru [sev] balstu pilnībā domājis esi,
Kad saprāts acis tev atver, - tavs ienaidnieks būs.

P.S. Ja kāds atkal domā, ka tas ir tīšām un par viņu, neesiet, lūdzu, tik apsēsti ar savas unikalitātes ilūziju.

P.P.S. Vai atceraties briesmīgos "dušmaņus", par ko runāja PSRS- Afganistānas karā? Lūk, Haijams izmanto to pašu vārdu saviem ienaidniekiem (enkliktika "at" norāda uz otrās personas piederību, resp. "tavs" - "دشمنت" )

ما و می معشوق در این کنج خراب
جان و دل و جام و جامه رهن شراب
فارغ ز امید رهمت و بیم عذاب
آزاد ز خاکً و باد و از آتش و آب

Parindenis:

Mēs ar vīnu un mīļoto šajā graustu nostūrī,
Dvēseli un sirdi, kausu un drānas ieķīlājuši par vīnu...
Esmu brīvs no cerībām uz [Dieva] žēlastību un no elles moku bailēm;
Esmu brīvs no zemes, vēja, uguns un ūdens.

گر می نخوری طعنه مزن مستان را
بنیاد مکن تو حیله و دستان را
تو غره بدان مشو که می می نخوری
صد لقمه خوری که می غلام است آنرا

Parindenis:

Ja vīnu nedzer [tu], par žūpām nemēļo!
Nav pamata [še taviem] stiķiem, niķiem.
Ar vīna nedzeršanu neplāties, -
Tu kod simt kumosu, pret kuriem vīns - tik bērniņš [šķīsts]!

گرچند که روی و موی زیباست مرا
چون لآله رخ و چو سرو بالاست مرا
معالوم نشد که در طربخانهٔ خاکً
نقاش ازل بهر چه آراست مرا

Parindenis:

Kaut seja un mati man daiļi,
Tulpes vaigs un cipreses stāvs,
Nav skaidrs, šajā zemes prieku namā
Kālabad Mūžības Mākslinieks radījis mani.

Šorīt darbiņā biju tā paagrāk, tas vienmēr uz kaut ko nelāgu, vajadzēja jau zināt. Ietriecu šķēres sev pirkstā, jo, kad nu viens sievišķis prāta gados var būt leims un neldzīgs, tad es nu tāda esmu kā īstenākais paraugs. Tā pa krietnam ietriecu, kamēr skrēju līdz pieliekamajam, kur aptieciņa, piešļācu vannas istabu un gaiteni asinīm. Uztinu sev visu marles rulli; pirms brīža pārnācu mājās, nolēmu nomainīt apsēju, izrādījās piekaltis, kad noplēsu, piešļācu arī mājās virtuvi, gaiteni un vannasistabu asinīm. Tagad sērīgi sēžu ar paceltu kreiso roku, ar labo rakstu Cibā, pēc kāda laika, cerams, būs droši pārsieties tā, lai nepielīp, jo, nu, ziniet, cik tad nu var!

Haijams šodien raksta scenāriju bērītēm, gandrīz kā īstens latvietis

چون در گذرم به باده شوید مرا
تالقین از شراب ناب گوید مرا
خواهید به روز حشر یابید مرا
از خاکً در میکده جوید مرا

Parindenis:

Kad aiziešu, vīnā mazgājiet mani;
Atvadu lūgsnā par vistīrāko vīnu pieminiet mani.
Ja pēc Pastarās tiesas gribēsiet satikt mani,
Putekļos pie krogus durvīm meklējiet mani!

بر خیز بتا بیار بهر دل ما
حل کن به جمال خویشتن مشکل ما
یکً کوزه ی می بیار تا نوش کنیم
زان پیش کر کوزه ها کنند از گل ما

Parindenis:

Jel celies, dievīgais, nes mūsu sirdij tīksmi,
Ar savu daili mūsu nastas atvieglo.
Nes vīna [pilnu] kausu, lai to tukšojam,
Pirms mūs kā mālu vīna kausos pārvērtīs.

Lai vai kā, bet haubicas no mortīrām es tagad pēc apraksta protu atšķirt. Vēl šī gada februārī es pat lāga nezināju, ka tie ir artilērijas ieroči.

RIMI šodien poļu zemenes par 18 EUR/kg!
Panowie, wy absolutnie охуелі?

Bulgakova "Balto gvardi" biju lasījusi vienreiz, kaut kad agrā jaunībā, un tikpat kā neko no sižeta neatceros - varbūt toreiz pat nepabeidzu, jo pusaudziskā sajūsma par "Meistaru un Margaritu" bija radījusi maldīgas gaidas, kuras šis romāns neattaisnoja.
Tagad lasu atkal/no jauna (paldies darbiņam). Kā radiācija līdz pat kaulu smadzenēm aizvibrē grūti artikulējamas atskārsmes par to, cik tomēr sarežģīta ir Ukrainas vēsture, cik daudz nianšu ir ukraiņu un krievu vēsturiskajās attiecībās, cik naivi ir mēģināt tās reducēt uz mūsu pašu vēstures paterniem un censties caur tiem kaut ko saprast.
Un uz visiem neskaitāmajiem "kāpēc šis karš?, kāpēc Putins? kāpēc Zelenskis? kāpēc Maidans? kāpēc Petļura? kāpēc Bandera? kāpēc poļi, bet kāpēc ungāri?" Bulgakovs, protams, atbildes nesniedz. Tomēr ainava iezīmējas mazliet skaidrāka. Kā nedaudz pietuvinot kartē Google satelītuzņēmumu.

"Maidans" ir persiešu vārds (radniecīgs "medijam" un "mediānai"), kas ukraiņu valodā ienācis ar turku valodas pastarpinājumu.