Kurvjzieža kontemplācijas

Šorīt darbiņā biju tā paagrāk, tas vienmēr uz kaut ko nelāgu, vajadzēja jau zināt. Ietriecu šķēres sev pirkstā, jo, kad nu viens sievišķis prāta gados var būt leims un neldzīgs, tad es nu tāda esmu kā īstenākais paraugs. Tā pa krietnam ietriecu, kamēr skrēju līdz pieliekamajam, kur aptieciņa, piešļācu vannas istabu un gaiteni asinīm. Uztinu sev visu marles rulli; pirms brīža pārnācu mājās, nolēmu nomainīt apsēju, izrādījās piekaltis, kad noplēsu, piešļācu arī mājās virtuvi, gaiteni un vannasistabu asinīm. Tagad sērīgi sēžu ar paceltu kreiso roku, ar labo rakstu Cibā, pēc kāda laika, cerams, būs droši pārsieties tā, lai nepielīp, jo, nu, ziniet, cik tad nu var!