Kurvjzieža kontemplācijas

Šovakar, dzerot nedēļas vidus vīnu, mēs ar S beidzot sapratām, kas būtu Latviešu valodas aģentūras un LZA terminoloģijas komisijas viens no steidzamākajiem uzdevumiem: beidzot izstrādāt kaut kādu vispārpieņemamu kanonu pareizticības (vispār - Austrumu rita kristietības) specifisko jēdzienu atveidei latviski.
Jau vairāk nekā astoņus gadsimtus Latvijas teritorijā ir saskarsme ar pareizticīgo kultūru, ir gana daudz pareizticīgu etnisko latviešu, bet vienprātības par hēsihasmu/isihasmu, igumeniem/hegumeniem, mācekļiem, Dievmātes plīvuru/patvērumu/pārklāju utt., nav un nevar būt.
Nav brīnums, ka ziņu portālos parādās tāds absurds kā "pareizticīgo abati" un citas muļķības, es pat nerunāšu par tulkotāju izmisumu, ja krimiķa autors licis noziedzniekam nozagt kādu sakrālo priekšmetu (nedoddies, policists ierodas iztaujāt garīdznieku; tad var pakārties uzreiz, jo http://www.eleison.lv/ir/vardnica/vardnica.htm tevi tikai samulsinās vēl vairāk, bet citu avotu nav); mēs - nūģīgo protestantu nācija, kas tik labi esam aprobējuši katoļu terminus, saskaroties ar pareizticību, kļūstam par bezpalīdzīgiem šļupstētājiem. Kāpēc?!