Klau, bet kas īsti ir kritērijs, kas pilnīgi skaidri ļauj noteikt, ka tev, dārgā, ir alkoholisms, nevis vienkārši izlaidīga žūpība? Es par sevi vairs neesmu īsteni droša. Un nelepojos ar to.
Tie, atvainojos, imho parasti dikti sūkā. Un vēl ir vērts izvērtēt informācijas avotus - nu, es piemēram AA īpaši auksti nevērtēju, ja runa ir par kaut cik objektīvu informāciju.
Tādā gadījumā jau 80% Latvijas tusētāju var norakstīt par alkoholiķiem, jo cik cilvēku īsti nav, kas pēs normāla sestdienas tusiņa neaiziet uz bodi pēc pāris aliņiem, lai uzlabotu pašsajūtu?
Varētu jau būt. Nezinu, man tā tomēr šķiet, ka vairums cilvēku (vismaz periodiski) tīri smagi dzer, līdz sasniedz zināmu vecumu vai satiek savu liktenīgo otro pusi, vai vienkārši apnīk dzert, un tad kaut cik piebremzē - kārtīgi iedzer tikai tusiņos, ikdienā nedzer vai iedzer tikai mazliet aliņu un tā.
Ir jau arī tie, kuri nepiebremzē, un tiem jau laikam spīd delīrijs un ciroze.
Bet jā, alkoholisms, kad aiziet līdz tām tālākajām fāzēm, ir visnotaļ riebīgs (cik esmu varējis novērot).
Bet tā lieta jau ir tā, ka cilvēks jau pats īsti nevar pateikt, kurā stadijā īsti ir. Un vai jebkad mūžā varēs arī "normāli" iedzert, ja ar normāli domājam šad un tad pa aliņam vai vīnam un piedzerties bezmaz vai tikai Jāņos un Vecgada vakarā.
Nu, ja domāts lāpīšanās kā "es nevaru funkcionēt, jo man pārāk rokas dreb, ja netieku pie šņabja", tad piekrītu. Bet nenoliedzami IR forši nākamajā dienā vēl pāris iedzert. Tik nevajag to aizliast pārāk tālu...
Nu, un es arī nesaredzu neko nepareizu, ja pamosties, jūties sūdīgi, padzeries ūdeni, aizej uz bodi, paēd, izdzer divus aliņus un viss. Saprotams, ja runa ir par brīvdienu.
80% latviešu tusētāju var norakstīt par alkoholiķiem arī par to, ka dzer regulāri un līdz pālim ( katrs vikends), regulagitāte ja neskaitījās pie pazīmem, tad pie draudu faktoriem, kā piemēram - iedzert tikai uz nakti pirms miega.
Tad jau neesi. Man tāpat - pirmā diena - nekad vairs. Kefīrs, tomātu sula, minerālis. Otrā - fu pāgāja vismaz nedēļu neko, pat paskatoties metas nelabi. Trešā - nu varbūt nebija nemaz tik slikti :D
Priekā!:) Man gan ir jau cauri mans pie čikena iepirktais rislings. Tas arī ir mana jautājuma cēlonis, jo es vispār biju domājusi vakariņās izdzert pusi un atlikumā rīt izcept zivi.Bet tad man nejauši izdzērās visa pudele un aiz muguras nostājās sargeņģelis un teica: "Piebremzē, meit, ar to pļēgurošanu, ja!" Un bargs viņš bija no ģīmja, jo bargs!
Ņemot vērā, ka viņš man jau savulaik 37.paralēles vietā idzimšanas apliecībā ierakstīja 57.-to un piešķīra uzvārdu, kura rakstībā 80 % ļaužu kļūdās, es zinu, ka mans eņgelis ir cirslītis maksimālais. Un par to arī viņu mīlu!:)
Nē, man smagas pohas parasti ir tikai tad, ja dzeru vairākas dienas pēc kārtas, un netaisos jau mūžīgi dzert, kāpēc parasti arī izciešu tās pohas un pārdomas.
es visvairaak par to izveelos nedomaat vakaraa vienatnee panjemot rokaa glaazi dzeeriena (naa, ne jau katru vakaru, bet tomeer!) laapiishanaas ir vairaak taada sekundaara lieta, biezhi vien piekopta kaa pasaakuma turpinaajums un noteikti ne vienatnee.
Tādos gadījumos es vismazāk par to domāju, jo vienatnē paņemu rokā glāzi dzēriena vai nu ja vakarā jāiet uz kādu tusiņu un gribu mazliet iesildīties, vai ja es jūtos labi un gribu izbaudīt foršu bohēmu vienatnē ar savām domām. Tā sacīt, atraisīt radošo mazlietiņ. Tajos brīžos jau arī neizdzeru vairāk par pudeli vīna (kas gan arī nav maz), un daru to tīri labsajūtas un prieka dēļ - tad nav jādomā par alkoholismu.
Visvairāk jau laikam tomēr sanāk domāt tajos brīžos, kad esi pamodies pilnīgi nožēlojamā sevis žēlošanas stadijā, un tad vienkārši pateicis pofig, aizgājis uz bodi, paņēmis paiku un izdzēris pāris uz pohām. Pēc tam gan es pārdomāju lietas, jo tas pat man vairs nešķiet īsti normāli. Pagaidīt līdz vakaram un tad relaksēties ar kādu drinciņu - tā jau pavisam cita lieta.
Šovakar bija plāns izdzert puspudeli šampja, bet pēc tās jau velniņš dīdija, un kaut kā sanāca, ka atnāca vēl cilvēku, un tad vēl kādu aliņu un puspudeli vīna. Tā, imho, ir pazīme, ka cilvēks ir riska zonā.
Nespēja apstāties jau manuprāt vairāk liecina par problēmām. Ja kāds atnāk ciemos ar pudeli vīna, lai gan neesi domājis dzert, tad jau ir forši to pudeli izdzert. Ja tai pudelei seko vairākas, tas liecina par problēmām.
ka bez dienišķā/ vakarišķā/ nedēļas nogales fufcika vairs lāga nefunkcionē (miegs nenāk, atslābināties nevar, rokas trīc, nu, vajag).
tāpat kā pīpētājam ar cigareti, ja bez pīpja no rokas trīc un no pēctusiņa rīta pirmais diebiens ir uz veikalu vai uz pelnutrauku pēc garākā izdedža, nu tad ir skaidrs, nikotīniķis.
Ja mēs ņemam pēc narkologu iedalījuma, lielākā daļa Tavu draugu (es tajā skaitā) ir alkoholiķi. Atceros - tur bija kādi 20 jautājumi un ja uz 3 no tiem atbildēji apstiprinoši, tad jau biji alkoholiķis...;/ Bet vai mēs par to skumām?;)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
http://www.google.lv/search?q=alkoholis
Ir jau arī tie, kuri nepiebremzē, un tiem jau laikam spīd delīrijs un ciroze.
Bet jā, alkoholisms, kad aiziet līdz tām tālākajām fāzēm, ir visnotaļ riebīgs (cik esmu varējis novērot).
Nu, un es arī nesaredzu neko nepareizu, ja pamosties, jūties sūdīgi, padzeries ūdeni, aizej uz bodi, paēd, izdzer divus aliņus un viss. Saprotams, ja runa ir par brīvdienu.
Otrā - fu pāgāja vismaz nedēļu neko, pat paskatoties metas nelabi.
Trešā - nu varbūt nebija nemaz tik slikti :D
Esmu lielisks diagnostiķis uz alkoholismu. Bez džokiem !
Man gan ir jau cauri mans pie čikena iepirktais rislings. Tas arī ir mana jautājuma cēlonis, jo es vispār biju domājusi vakariņās izdzert pusi un atlikumā rīt izcept zivi.Bet tad man nejauši izdzērās visa pudele un aiz muguras nostājās sargeņģelis un teica: "Piebremzē, meit, ar to pļēgurošanu, ja!" Un bargs viņš bija no ģīmja, jo bargs!
laapiishanaas ir vairaak taada sekundaara lieta, biezhi vien piekopta kaa pasaakuma turpinaajums un noteikti ne vienatnee.
Visvairāk jau laikam tomēr sanāk domāt tajos brīžos, kad esi pamodies pilnīgi nožēlojamā sevis žēlošanas stadijā, un tad vienkārši pateicis pofig, aizgājis uz bodi, paņēmis paiku un izdzēris pāris uz pohām. Pēc tam gan es pārdomāju lietas, jo tas pat man vairs nešķiet īsti normāli. Pagaidīt līdz vakaram un tad relaksēties ar kādu drinciņu - tā jau pavisam cita lieta.
Šovakar bija plāns izdzert puspudeli šampja, bet pēc tās jau velniņš dīdija, un kaut kā sanāca, ka atnāca vēl cilvēku, un tad vēl kādu aliņu un puspudeli vīna. Tā, imho, ir pazīme, ka cilvēks ir riska zonā.
tāpat kā pīpētājam ar cigareti, ja bez pīpja no rokas trīc un no pēctusiņa rīta pirmais diebiens ir uz veikalu vai uz pelnutrauku pēc garākā izdedža, nu tad ir skaidrs, nikotīniķis.
Bet vai mēs par to skumām?;)
Off topic: Tu uz koncertu iesi?
Uz koncertu diemžel netieku.:((( Uz mācībām sestdien arī nē. Man vispār šī sestdiena visa būs ļoti aizņemta, no rīta līdz vakaram.:(((