Klau, bet kas īsti ir kritērijs, kas pilnīgi skaidri ļauj noteikt, ka tev, dārgā, ir alkoholisms, nevis vienkārši izlaidīga žūpība? Es par sevi vairs neesmu īsteni droša. Un nelepojos ar to.
Varētu jau būt. Nezinu, man tā tomēr šķiet, ka vairums cilvēku (vismaz periodiski) tīri smagi dzer, līdz sasniedz zināmu vecumu vai satiek savu liktenīgo otro pusi, vai vienkārši apnīk dzert, un tad kaut cik piebremzē - kārtīgi iedzer tikai tusiņos, ikdienā nedzer vai iedzer tikai mazliet aliņu un tā.
Ir jau arī tie, kuri nepiebremzē, un tiem jau laikam spīd delīrijs un ciroze.
Bet jā, alkoholisms, kad aiziet līdz tām tālākajām fāzēm, ir visnotaļ riebīgs (cik esmu varējis novērot).
Bet tā lieta jau ir tā, ka cilvēks jau pats īsti nevar pateikt, kurā stadijā īsti ir. Un vai jebkad mūžā varēs arī "normāli" iedzert, ja ar normāli domājam šad un tad pa aliņam vai vīnam un piedzerties bezmaz vai tikai Jāņos un Vecgada vakarā.
Ir jau arī tie, kuri nepiebremzē, un tiem jau laikam spīd delīrijs un ciroze.
Bet jā, alkoholisms, kad aiziet līdz tām tālākajām fāzēm, ir visnotaļ riebīgs (cik esmu varējis novērot).