Klau, bet kas īsti ir kritērijs, kas pilnīgi skaidri ļauj noteikt, ka tev, dārgā, ir alkoholisms, nevis vienkārši izlaidīga žūpība? Es par sevi vairs neesmu īsteni droša. Un nelepojos ar to.
Nē, man smagas pohas parasti ir tikai tad, ja dzeru vairākas dienas pēc kārtas, un netaisos jau mūžīgi dzert, kāpēc parasti arī izciešu tās pohas un pārdomas.
es visvairaak par to izveelos nedomaat vakaraa vienatnee panjemot rokaa glaazi dzeeriena (naa, ne jau katru vakaru, bet tomeer!) laapiishanaas ir vairaak taada sekundaara lieta, biezhi vien piekopta kaa pasaakuma turpinaajums un noteikti ne vienatnee.
Tādos gadījumos es vismazāk par to domāju, jo vienatnē paņemu rokā glāzi dzēriena vai nu ja vakarā jāiet uz kādu tusiņu un gribu mazliet iesildīties, vai ja es jūtos labi un gribu izbaudīt foršu bohēmu vienatnē ar savām domām. Tā sacīt, atraisīt radošo mazlietiņ. Tajos brīžos jau arī neizdzeru vairāk par pudeli vīna (kas gan arī nav maz), un daru to tīri labsajūtas un prieka dēļ - tad nav jādomā par alkoholismu.
Visvairāk jau laikam tomēr sanāk domāt tajos brīžos, kad esi pamodies pilnīgi nožēlojamā sevis žēlošanas stadijā, un tad vienkārši pateicis pofig, aizgājis uz bodi, paņēmis paiku un izdzēris pāris uz pohām. Pēc tam gan es pārdomāju lietas, jo tas pat man vairs nešķiet īsti normāli. Pagaidīt līdz vakaram un tad relaksēties ar kādu drinciņu - tā jau pavisam cita lieta.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
laapiishanaas ir vairaak taada sekundaara lieta, biezhi vien piekopta kaa pasaakuma turpinaajums un noteikti ne vienatnee.
Visvairāk jau laikam tomēr sanāk domāt tajos brīžos, kad esi pamodies pilnīgi nožēlojamā sevis žēlošanas stadijā, un tad vienkārši pateicis pofig, aizgājis uz bodi, paņēmis paiku un izdzēris pāris uz pohām. Pēc tam gan es pārdomāju lietas, jo tas pat man vairs nešķiet īsti normāli. Pagaidīt līdz vakaram un tad relaksēties ar kādu drinciņu - tā jau pavisam cita lieta.