Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Viena briesmīga indeve man piemīt, pašai grūti tā dzīvot. Kad es skatos uz cilvēku, es gandrīz vienmēr redzu: "...un te tev parādīsies krunciņas, mīļā, jā, te, vispirms - zem acīm, pēc tam - tās dziļās rievas, abpus mutei. Un tev atkal izpludīs sejas ovāls, vaidziņi nošļuks, dubultzods drebēs pie katras kustības. Bet tev, piedod, tev būs tas dzīslaini kārnais kakls, ar daudzajām horizontālajām rievām." Skatoties bez mazākās greizsirdības, skaudības vai nelabvēlības, skatoties spogulī, skatoties uz draudzenēm, skatoties uz vīriešiem, kas likušies iekārojami, skatoties uz pilnīgi svešiem cilvēkiem, bez mazākās vēlmes to redzēt, es redzu, diežēl redzu visas tās daudzās iespējas, kas dotas laika plūdumam, lai izkropļotu cilvēka ķermeni. Visus tauku spilventiņus, muguras sakumpumus, pigmenta plankumus, grumbas un izspiedušos asinsvadus.
  • krī, dzert vienatnē nav labi, no pieredzes saku...
  • omg labi ka es taa nevaru :) negribeetu dziivot visu laiku starp veciem cilveekiem, kaut vai iedomu, bet tomeer...
  • Nū, kamēr to visu Tu nedomā to ļaužu klātbūtnē skaļi, pagaidām var iztikt;)
  • značit, tas ir tas, no kā tu zemapziņā baidies - that simple
    • Apziņā arī. Ne tikai attiecībā uz sevi. Un ne tik daudz baidos, cik skumīgi sēcu.
      • Tev jau nu būtu ko sēkt, ar tādiem gēniem. Nu...
      • bet interesanti, kādēļ tevi tas uztrauc - īpaši attiecībā uz citiem cilvēkiem? Vai arī tā tāda sevis mierināšana - nekas, nekas, es palieku vecāka, bet jūs arī kādreiz novecosiet?
        • Ai, var jau būt. Droši vien psihoanalītiķu konsīlijs ne to vien izpīpētu, bet arī vēl iekāri pret māti, bailes no gultā čurājošiem briesmoņiem un saldkaislu tieksmi noslepkavot kaimiņu ar ledus skaldāmo nazīti - gan jau, ka tas viss kaut kādā mērā man piemīt.:)
          Bet par konkrēto indevi aizdomājos mazliet citā sakarā - es it kā neesmu vizuāliķe, bet, skatoties uz civēkiem, ļoti skaidri vienmēr pamanu, kas viņiem piestāvētu, kas nē - krāsas, siluetus, matu griezumus, apģērba gabalu proporcijas, audumu rakstus, utt., un ļoti bieži pie sevis domāju: "Šitas džeks nedrīkst valkāt augstās apkakles" vai "viņa izskatītos daudz labāk, ja tirkīza krāsas vietā būtu izvēlējusies tumšzilo", vai "būtu pieguļošs džemperis ar 10cm augstāku jostavietu, viņa izskatītos tieva, nevis resna", utml.
          Nu, lūk - un šī te "nepareizo" apģērbu, frizūru un krāsojumu ieraudzīšana iet rokrokā ar vecuma pārvērtību ieraudzīšanu. Tikai tā otrā ir sērīgāka - tāpēc par to arī ierakstīju.
  • kā ar žileti. bet esmu izjutis ko līdzīgu un domājis tādas pašas domas. tā ir. un nevis 'kāpēc' vai 'kā tas nākas'.
    tajā pat laikā esmu pārliecināts, ka esi arī skatījusi novecojušas sejas un tajās sazīmējusi izbijušu skaistumu.
  • Davai, davai, davai, izstāsti, kas man parādīsies!!!
    Man gan ir tādas jaudīgas aaizdomas, ka pirmā būs krunkaina piere, bet tālāk mana fantāzija nepavelk.
    • :)
      Tas jau nav tā - "nosaku vecuma pazīmes un to progresa prognozes, arī neklātienē un pēc fotogrāfijas". Bet, skatoties uz cilvēku, runājot ar viņu, ir brīži, kad kāda raksturīga grimase, galvas pagrieziens, utt., ļoti skaidri norāda, kā tieši novecošana sejā iezīmēsies.
Powered by Sviesta Ciba