Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Mani reizēm mulsina, cik ļoti esmu aizmirsusi no tā, ko tik labi, nu, kaut vai viduvēji zināju skolas laikā - piemēram, vidusskolas algebras vai ķīmijas kursu. Un mani nemierina tas, ka jo daudzi mani vienaudži to visu ir aizmirsuši vēl diktāk - drīzāk skumdina. Jo man nez kāpēc liekas, ka dzīvot kā būtnei, kura prot rēķināt, vai, dzirdot organiskas vielas nosaukumu, spēj uzrakstīt tās molekulas struktūrformulu, kā arī zina kaut ko par mejozi un mitozi - nu, ka tā ir tāda drusku pilnvērtīgāka eksistence.
  • par ķīmiju es personīgi jūtos tikai atvieglota. elementāri rēķināt neprotošie gan kaitina.
  • Cilvēka atmiņa, par laimi, ir tā iekārtota. Neba velti slavenā "labā prakse" aicina visiem, kam kādas specifiskas zināšanas, bet reti pielietojamas zināšanas nepieciešamas, tās atsvaidzināt ne retāk kā reizi divos gados.

    Tak vari sevi mierināt ar domu, ka, ja Tiešām rastos nepieciešamība zināt to, ko zināji, pietiktu vienreiz izlasīt, lai vajadzīgās zinības atgrieztos..vismaz man tā bija ar ķīmiju.
  • Ilūzija... ilūzija, ka zinot lietu nosaukumus, mēs spējam tās kontrolēt!
    • Ko Tu ar šo frāzi gribēji pateikt?
      Kādā sakarā tika minēta kontrole?
      Kādēļ Tu piesauc savas(?) ilūzijas?
      • Ilūzija, ka aceroties algebras kvadrātvienādojuma determinanta aprēķināšanas formulu vai benzola formulu tev dzīve būs pilnvērtīgākā!
        • Jā, mana dzīve būtu pilnvērtīgāka - nevis Tevis nez kādēļ piesauktās kontroles dēļ, bet gan tādēļ, ka personiski es jūtos ievērojami labāk, digitalizēdama savu pasaules ainu un spēdama, uztverot kādu objektu reflektēt par faktu kopumu, kas man ar to saistās - pie kam, jo lielāks faktu kopums, jo labāk jūtos.
          Un, godīgi sakot, Tava komentēšanas maniere mani dara ļoti nīgru jau ļoti sen - Tu labi zini, ka mums ir virtuālās komunikācijas barjera, un Tu gandrīz vienmēr, lasot manu tekstu, uztver kaut ko pilnīgi atšķirīgu un ļoti tālu no tā, ko esmu ar to domājusi. Varbūt mums vajadzētu ar to rēķināties un vienam otru nekomentēt?
  • nu, tu esi krietni augstākā līmenī par tiem, kas neuzskata par vajadzīgām pat iemeņas pareizi rakstīt dzimtajā valodā.
    • Dzimtajā valodā es arī savos 18 rakstīju nesalīdzināmi labāk - 99% diktātu un domrakstu bez nevienas kļūdas. Tagad esmu daudz paviršāka, turklāt šo to jau aizmirsusi.
  • Nez, nav vērts atcerēties lietas, ko ikdienā nelieto - pietiek, ja lielos vilcienos zina, ka tur kaut kas ir, tad var vajadzības gadījumā detaļas piemeklēt gūglē.

    Ja tu tu Olainfarmā sintezētu manu dienišķo Omeprazola devu un bubinātu kaut ko par ķīmijas zināšanu aizmiršanu, tad gan būtu vērts satraukties.
    • Man patīk domāt, ka zināšanu vērtība nav to pielietojamībā.
      • @#(&@# Mulder klusē!
      • Hmm, kā, tavuprāt, mēra zināšanu vērtību? Vai būtu vērtīgi, piemēram, uzzināt, ko Britnija Spīrsa ēd vakariņās?
        P.S. Lielīšanās ar zināšanām ir zināšanu pielietošana.
        • Tad, kad es gribu zināt, kādi vielmaiņas procesi notiek manās šūnās, kā savstarpēji mijiedarbojas pozitroni un elektroni vai kādēļ Abasīdiem izdevās uzvarēt Omejādus, man nav nekāda mērķa vai nodoma šīs zināšanas ikdienā pielietot, tostarp dižoties ar tām. Šobrīd man grūti formulēt, kuras izjūtas ir tās, kas personiski man dzīvi ar šādām un līdzīgām zināšanām dara tīkamāku nekā dzīve bez tām. Jā, protams, šo izjūtu kultivēšana arīdzan var tikt uzskatīta par zināšanu pielietojumu, esmu gatava to akceptēt ar šādu nozīmi, bet tikai šo.
  • Es tikko sēdēju pie papīra un grauzu zīmuli, bet tomēr izdomāju, kā no procentiem izrēķināt platību un otrādi :)
Powered by Sviesta Ciba