Mani reizēm mulsina, cik ļoti esmu aizmirsusi no tā, ko tik labi, nu, kaut vai viduvēji zināju skolas laikā - piemēram, vidusskolas algebras vai ķīmijas kursu. Un mani nemierina tas, ka jo daudzi mani vienaudži to visu ir aizmirsuši vēl diktāk - drīzāk skumdina. Jo man nez kāpēc liekas, ka dzīvot kā būtnei, kura prot rēķināt, vai, dzirdot organiskas vielas nosaukumu, spēj uzrakstīt tās molekulas struktūrformulu, kā arī zina kaut ko par mejozi un mitozi - nu, ka tā ir tāda drusku pilnvērtīgāka eksistence.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
lavenderanu, tu esi krietni augstākā līmenī par tiem, kas neuzskata par vajadzīgām pat iemeņas pareizi rakstīt dzimtajā valodā.- kriiDzimtajā valodā es arī savos 18 rakstīju nesalīdzināmi labāk - 99% diktātu un domrakstu bez nevienas kļūdas. Tagad esmu daudz paviršāka, turklāt šo to jau aizmirsusi.