![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Mani reizēm mulsina, cik ļoti esmu aizmirsusi no tā, ko tik labi, nu, kaut vai viduvēji zināju skolas laikā - piemēram, vidusskolas algebras vai ķīmijas kursu. Un mani nemierina tas, ka jo daudzi mani vienaudži to visu ir aizmirsuši vēl diktāk - drīzāk skumdina. Jo man nez kāpēc liekas, ka dzīvot kā būtnei, kura prot rēķināt, vai, dzirdot organiskas vielas nosaukumu, spēj uzrakstīt tās molekulas struktūrformulu, kā arī zina kaut ko par mejozi un mitozi - nu, ka tā ir tāda drusku pilnvērtīgāka eksistence.
Tak vari sevi mierināt ar domu, ka, ja Tiešām rastos nepieciešamība zināt to, ko zināji, pietiktu vienreiz izlasīt, lai vajadzīgās zinības atgrieztos..vismaz man tā bija ar ķīmiju.