Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Mani reizēm mulsina, cik ļoti esmu aizmirsusi no tā, ko tik labi, nu, kaut vai viduvēji zināju skolas laikā - piemēram, vidusskolas algebras vai ķīmijas kursu. Un mani nemierina tas, ka jo daudzi mani vienaudži to visu ir aizmirsuši vēl diktāk - drīzāk skumdina. Jo man nez kāpēc liekas, ka dzīvot kā būtnei, kura prot rēķināt, vai, dzirdot organiskas vielas nosaukumu, spēj uzrakstīt tās molekulas struktūrformulu, kā arī zina kaut ko par mejozi un mitozi - nu, ka tā ir tāda drusku pilnvērtīgāka eksistence.
  • Ilūzija, ka aceroties algebras kvadrātvienādojuma determinanta aprēķināšanas formulu vai benzola formulu tev dzīve būs pilnvērtīgākā!
    • Jā, mana dzīve būtu pilnvērtīgāka - nevis Tevis nez kādēļ piesauktās kontroles dēļ, bet gan tādēļ, ka personiski es jūtos ievērojami labāk, digitalizēdama savu pasaules ainu un spēdama, uztverot kādu objektu reflektēt par faktu kopumu, kas man ar to saistās - pie kam, jo lielāks faktu kopums, jo labāk jūtos.
      Un, godīgi sakot, Tava komentēšanas maniere mani dara ļoti nīgru jau ļoti sen - Tu labi zini, ka mums ir virtuālās komunikācijas barjera, un Tu gandrīz vienmēr, lasot manu tekstu, uztver kaut ko pilnīgi atšķirīgu un ļoti tālu no tā, ko esmu ar to domājusi. Varbūt mums vajadzētu ar to rēķināties un vienam otru nekomentēt?
Powered by Sviesta Ciba