Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Mani reizēm mulsina, cik ļoti esmu aizmirsusi no tā, ko tik labi, nu, kaut vai viduvēji zināju skolas laikā - piemēram, vidusskolas algebras vai ķīmijas kursu. Un mani nemierina tas, ka jo daudzi mani vienaudži to visu ir aizmirsuši vēl diktāk - drīzāk skumdina. Jo man nez kāpēc liekas, ka dzīvot kā būtnei, kura prot rēķināt, vai, dzirdot organiskas vielas nosaukumu, spēj uzrakstīt tās molekulas struktūrformulu, kā arī zina kaut ko par mejozi un mitozi - nu, ka tā ir tāda drusku pilnvērtīgāka eksistence.
  • Nez, nav vērts atcerēties lietas, ko ikdienā nelieto - pietiek, ja lielos vilcienos zina, ka tur kaut kas ir, tad var vajadzības gadījumā detaļas piemeklēt gūglē.

    Ja tu tu Olainfarmā sintezētu manu dienišķo Omeprazola devu un bubinātu kaut ko par ķīmijas zināšanu aizmiršanu, tad gan būtu vērts satraukties.
    • Man patīk domāt, ka zināšanu vērtība nav to pielietojamībā.
      • @#(&@# Mulder klusē!
      • Hmm, kā, tavuprāt, mēra zināšanu vērtību? Vai būtu vērtīgi, piemēram, uzzināt, ko Britnija Spīrsa ēd vakariņās?
        P.S. Lielīšanās ar zināšanām ir zināšanu pielietošana.
        • Tad, kad es gribu zināt, kādi vielmaiņas procesi notiek manās šūnās, kā savstarpēji mijiedarbojas pozitroni un elektroni vai kādēļ Abasīdiem izdevās uzvarēt Omejādus, man nav nekāda mērķa vai nodoma šīs zināšanas ikdienā pielietot, tostarp dižoties ar tām. Šobrīd man grūti formulēt, kuras izjūtas ir tās, kas personiski man dzīvi ar šādām un līdzīgām zināšanām dara tīkamāku nekā dzīve bez tām. Jā, protams, šo izjūtu kultivēšana arīdzan var tikt uzskatīta par zināšanu pielietojumu, esmu gatava to akceptēt ar šādu nozīmi, bet tikai šo.
Powered by Sviesta Ciba