Kurvjzieža kontemplācijas

krii

9.6.08 13:31

Mani reizēm mulsina, cik ļoti esmu aizmirsusi no tā, ko tik labi, nu, kaut vai viduvēji zināju skolas laikā - piemēram, vidusskolas algebras vai ķīmijas kursu. Un mani nemierina tas, ka jo daudzi mani vienaudži to visu ir aizmirsuši vēl diktāk - drīzāk skumdina. Jo man nez kāpēc liekas, ka dzīvot kā būtnei, kura prot rēķināt, vai, dzirdot organiskas vielas nosaukumu, spēj uzrakstīt tās molekulas struktūrformulu, kā arī zina kaut ko par mejozi un mitozi - nu, ka tā ir tāda drusku pilnvērtīgāka eksistence.

• 16 raksta
• ir doma

• barvins

  9.6.08 15:25

  

  Hmm, kā, tavuprāt, mēra zināšanu vērtību? Vai būtu vērtīgi, piemēram, uzzināt, ko Britnija Spīrsa ēd vakariņās?
  P.S. Lielīšanās ar zināšanām ir zināšanu pielietošana.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    9.6.08 15:38

    

    Tad, kad es gribu zināt, kādi vielmaiņas procesi notiek manās šūnās, kā savstarpēji mijiedarbojas pozitroni un elektroni vai kādēļ Abasīdiem izdevās uzvarēt Omejādus, man nav nekāda mērķa vai nodoma šīs zināšanas ikdienā pielietot, tostarp dižoties ar tām. Šobrīd man grūti formulēt, kuras izjūtas ir tās, kas personiski man dzīvi ar šādām un līdzīgām zināšanām dara tīkamāku nekā dzīve bez tām. Jā, protams, šo izjūtu kultivēšana arīdzan var tikt uzskatīta par zināšanu pielietojumu, esmu gatava to akceptēt ar šādu nozīmi, bet tikai šo.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais