Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Mierīgi un apskaidroti, bez gruzīšanās, bez cepšanās, nesen pamanīju, cik sen jau esmu piemirsusi to, kas man studiju gados sagādāja patiesu prieku - dzejas lasīšanu, gleznu izstāžu apmeklējumus, klaviermūzikas un kamermūzikas koncertus. Labdabīgi un skumīgi pasmaidīju par sevi. Nu ja, toties tagad es interesējos par izlietņu cenām un protu šmorēt cūkas ribiņas.
  • Pareizi, ar klaviermūziku paēdis nebūsi:)
    Bet ja nopietni, nu kāpēc nevar to visu apvienot? Viena izlietne, vienas ribiņas, bet arī viens koncerts, viena izstāde, viena dzejas grāmata. Un tā tik uz priekšu.
    • Var apvienot, protams. Ārējie apstākļi nav pie vainas. Bet GALVĀ man tagad dzīvo ķēkša, nevis tā gudrā meitene, kas kādreiz.
      • Man jau izskatās, ka viņām abām tur sumo mačs, jo kurš tad cits šito postu te ielika, ja ne gudrā meitene'?:)
        • Nē, šobrīd es tiešām esmu tikai lasītpratēja ķēkša. Brīžos, kad es nedomāju par mapēs spraužamajiem papīriem, es apceru, ko gatavošu vakariņās. Un ka grīdas vasks būtu jānopērk. Ar to visu, ka man nav ne vīra, ne bērnu. Būtu vēl tādi ieviesušies, es droši vien pat tulkotot daiļprozu vairs neatšķirtu - man pietiktu ar "Panorāmu", "Degpunktu" un sieviešu žurnāliem.
          • Bet ja Tu par to uztraucies, tomēr neskaities neglābjami pazudusi:) Un vēl man šķiet, ka tam nav īpaša sakara ar vīru (ja vien, protams, netiecies kādā traktaristu ģimenē ieprecēties, kur ap cūku bērēm un ceļu šķūrēšanu vien sarunas grozās) un bērniem tam nav, nu, varbūt izņemot kamēr tie ir pavisam mazi.
            • Ai, nezinu. Man liekas, ka man vēl ir tas kriksītis brīvības, kad pati cūkoju, pati, kad uznāk iedvesma - sakopju. Un ēst gatavoju vienai-divām personām. Tās nav ne tuvu tās šausmas, kas Ģimenes Pavarda Kuršana.:)
              • Nu, labi, par bērniem es spriežu teorētiski, bet nu ar vīru ir tieši tā - daru tikai to, ko gribu pati, un tikai tad, kad gribu. Viņu jau nu galīgi neuztrauc, ka tur kāds puteklis zemē, un kad netaisu ēst, tad beidzot viņš var uztaisīt pats to, kas pašam garšo visvairāk (jo atšķiras kulinārā gaume). Ja Tu to negribi, neviens ar Tevi nevar piespiest zem viena jumta ligzdu ar patriarhāli noskaņotu vīrieti kopā vīt. Nu tas tā, par to Pavarda neizbēgamību:)
  • Izbeidz, krii!!! Es vakar tīrīju vannu, piemēram. Kāda tur vairs dzeja!!!!
    Mama, rodi menja obratno.
  • progresē! :) cik tad ilgi var bremzēt jaunības leiputrijā!
  • Es Tev pastāstīšu par sevi;) Dzeju pēdējo reizi "ar garšu" lasīju aptuveni 20 gadu vecumā;) Tagad tikai, ja džubelejam dzejolis jāsameklē vai Junioram skolai kas. Nu vēl - Zālītes lugas. Un bērnu dzejoļus;) BET! Nemaz nejūtos vainīga! Jo uzskatu, ka dzejas patikšanai vajadzīgas īpašas iekšas, bet 90% cilvēku tā ir "jaunības literatūra", kas jāizslimo (tāpat kā Remarks);)
  • Nu, izlietņu cenas, tas ir sīkums, es intresējos arī par lileo kanalizācijas trubu cenām :D Kaut arī varētu sēdēt uz sava balkona un lasīt, nu kaut vai Zentu Mauriņu.
Powered by Sviesta Ciba