Nu, labi, par bērniem es spriežu teorētiski, bet nu ar vīru ir tieši tā - daru tikai to, ko gribu pati, un tikai tad, kad gribu. Viņu jau nu galīgi neuztrauc, ka tur kāds puteklis zemē, un kad netaisu ēst, tad beidzot viņš var uztaisīt pats to, kas pašam garšo visvairāk (jo atšķiras kulinārā gaume). Ja Tu to negribi, neviens ar Tevi nevar piespiest zem viena jumta ligzdu ar patriarhāli noskaņotu vīrieti kopā vīt. Nu tas tā, par to Pavarda neizbēgamību:)