Nē, šobrīd es tiešām esmu tikai lasītpratēja ķēkša. Brīžos, kad es nedomāju par mapēs spraužamajiem papīriem, es apceru, ko gatavošu vakariņās. Un ka grīdas vasks būtu jānopērk. Ar to visu, ka man nav ne vīra, ne bērnu. Būtu vēl tādi ieviesušies, es droši vien pat tulkotot daiļprozu vairs neatšķirtu - man pietiktu ar "Panorāmu", "Degpunktu" un sieviešu žurnāliem.