Mierīgi un apskaidroti, bez gruzīšanās, bez cepšanās, nesen pamanīju, cik sen jau esmu piemirsusi to, kas man studiju gados sagādāja patiesu prieku - dzejas lasīšanu, gleznu izstāžu apmeklējumus, klaviermūzikas un kamermūzikas koncertus. Labdabīgi un skumīgi pasmaidīju par sevi. Nu ja, toties tagad es interesējos par izlietņu cenām un protu šmorēt cūkas ribiņas.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kuminjshEs Tev pastāstīšu par sevi;) Dzeju pēdējo reizi "ar garšu" lasīju aptuveni 20 gadu vecumā;) Tagad tikai, ja džubelejam dzejolis jāsameklē vai Junioram skolai kas. Nu vēl - Zālītes lugas. Un bērnu dzejoļus;) BET! Nemaz nejūtos vainīga! Jo uzskatu, ka dzejas patikšanai vajadzīgas īpašas iekšas, bet 90% cilvēku tā ir "jaunības literatūra", kas jāizslimo (tāpat kā Remarks);)- zumDzeja ir smagsvara literatūra.
- kuminjshAha;) Un jaunieši ir izturīgaki!;)