![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Itālija, saulainā, lieliskā zeme, vīns, vīrieši, dziesmas! Oleandri, pīnijas, tūjas un olīvas. Komisārs Katāni, Toto Kutunjo un citi pirmo erotisko fantāziju personāži. Varētu tak turp doties un deviņus mēnešus skraidelēt augstpapēžu kurpītēs un sarkanos brunčos. Saulīte spīd, darbs kaulus nelauž, visiem silti, visiem labi, vai ne?
Bet tad, kad tu, cilvēks, naktī mēģini aizmigt par spīti Emīlijai, kas plosās kā sadzērušos velnu leģions, piezogas šaubas.
Iemesli, kāpēc uz Itāliju doties IR vilinoši:
1)Klimats. Lieliskā Iespēja pavadīt deviņus mēnešus zemē, kas nav sista ar slapjdraņķiem un šķīdoņiem, neslīkst aukstos dubļos un nenolemj tevi bezcerīgai hipohondriskai depresijai.
2)Itāļu valoda, kuru šajā laikā noteikti pagūšu iemācīties pietiekami, lai sarunātos un varētu kādu vēstuli uzrakstīt.
3)Darbs, kas man, visticamāk, patiktu nesalīdzināmi labāk par pašreizējo.
4)Pārmaiņas, pārmaiņas, pārmaiņas, pārmaiņas - pēc tām tik ilgi un izmisīgi esmu ilgojusies.
Un darvas karotītes šajā ambrozijas muciņā:
1) Alga. Visnotaļ atbilstoša darba apjomam, bet tāda, ar ko būs pagrūti iemācīties izdzīvot.
2)Nepieciešamība dalīt ar kādu mitekli, tagad, kad visbeidzot esmu tikusi pie savas vienatnīgās alas un nevaru vien pārstāt par to tīksmināties.
3)Ceļošana un dzīves vides maiņa kā smaga psihotrauma kaķim. Turklāt to relatīvi īsā laikā nāksies atkārtot.
4)Daži cilvēki, kuru fiziskās klātbūtnes man šajā laikā ļoti, ļoti, ļoti pietrūks.
5) Ideālā darba meklējumus te, Latvijā, šī pārcelšanās neatrisina, tikai atliek vēl uz gadu. Un diez vai šis gads man nāk par labu.
Dzeru kafiju, biezumus pētu, putnu lidojumus atšifrēt cenšos, žonglēju, domāju, svārstos, svārstos, svārstos...
Bet tad, kad tu, cilvēks, naktī mēģini aizmigt par spīti Emīlijai, kas plosās kā sadzērušos velnu leģions, piezogas šaubas.
Iemesli, kāpēc uz Itāliju doties IR vilinoši:
1)Klimats. Lieliskā Iespēja pavadīt deviņus mēnešus zemē, kas nav sista ar slapjdraņķiem un šķīdoņiem, neslīkst aukstos dubļos un nenolemj tevi bezcerīgai hipohondriskai depresijai.
2)Itāļu valoda, kuru šajā laikā noteikti pagūšu iemācīties pietiekami, lai sarunātos un varētu kādu vēstuli uzrakstīt.
3)Darbs, kas man, visticamāk, patiktu nesalīdzināmi labāk par pašreizējo.
4)Pārmaiņas, pārmaiņas, pārmaiņas, pārmaiņas - pēc tām tik ilgi un izmisīgi esmu ilgojusies.
Un darvas karotītes šajā ambrozijas muciņā:
1) Alga. Visnotaļ atbilstoša darba apjomam, bet tāda, ar ko būs pagrūti iemācīties izdzīvot.
2)Nepieciešamība dalīt ar kādu mitekli, tagad, kad visbeidzot esmu tikusi pie savas vienatnīgās alas un nevaru vien pārstāt par to tīksmināties.
3)Ceļošana un dzīves vides maiņa kā smaga psihotrauma kaķim. Turklāt to relatīvi īsā laikā nāksies atkārtot.
4)Daži cilvēki, kuru fiziskās klātbūtnes man šajā laikā ļoti, ļoti, ļoti pietrūks.
5) Ideālā darba meklējumus te, Latvijā, šī pārcelšanās neatrisina, tikai atliek vēl uz gadu. Un diez vai šis gads man nāk par labu.
Dzeru kafiju, biezumus pētu, putnu lidojumus atšifrēt cenšos, žonglēju, domāju, svārstos, svārstos, svārstos...
;DDDDDDD
Bet nu par šiem darvas pilieniem gribētu teikt, ka tikai Nr. 4 ir neaizvietojams. Mani tas noturētu uz vietas, kā jau ir noturējis. Un to jau zini tikai Tu, cik vērta Tev ir šāda izvēle.
p.s. a kursh teica, ka peec 9 meeneshi jaabrauc apakalj, ja zinaasi valodu tad jau uz vietas var palikt un normaalu worku dabuut!
khm, khm par mīnusiem:
1)izdzīvot taču izdzīvosi;)
2)skatoties cik liela daļa dzīves būs miteklī jāpavada...
3)pagrūti saprast, kaķim klājas labi arī pie citiem cilvēkiem, kas viņu mīl un pabaro
4)toties atkalredzēšanās prieks!
5)to gan nevar zināt, darbs nav zaķis;)
2) līdzīgi kā iepriekšējā punktā - ļoti ilgi ir nācies dzīvot ar kādu kopā, un tagad, kad beidzot izbaudu vienatni...ehhhh....
3) kaķi es mīlu un neesmu gatava kaut kur atstāt!
4) Nujā, nujā...bet zinam visu postu, ko attālums mēdz nodarīt...
5) Jā, tas īstenībā ir visvājākais pretarguments, kas man ieslēdzas tika galēja apdomīguma brīžos.:)
nosacīti līdzīgā situācijā savā laikā atteicos no pusotra gada čehijā (pareizāk sakot, samazināju līdz pāris mēnešiem), un ne mirkli neesmu to nožēlojusi. sauļoties, vaļoties un tusēties es arī latvijā varu. un pat valodu mācīties.
laika ir veel gana, lai tu to nokaartotu.
Tikai - nu, neba man viesnīcā gultas klāt vai krogā traukus mazgāt tur gribēsies. Tad jau gan labāk pabakstīt burbuļus kādā Latvijas kantorī.
Bet - nauda, dzīvoklis, mīlestība un kaķis ir pietiekami svarīgi faktori, kas sarežģī izlemšanu.:)
A kas attiecas uz nopelniem - man ir 11 gadu pedagoģiskā darba pieredze.;p
ja tas, kas paliek pāri pēc samaksāšanas par dzīvokli ir 1000 eiro, tad ar tādu naudu viens cilvēks patiešām var dzīvot cepuri kuldams. pietiks arī, ko Itāliju apbraukāt.
nu, skaties pati. mums uz diviem saimniecības izdevumos (bez īres) dzīvojot lielpilsētā apmēram tāda summa aiziet, ieskaitot degvielu un izklaides.