Bet no tipiskajām sieviešu māņticībām mani jo īpaši kaitina vien tā par nedzimušo bērniņu dvēselēm, kuras plivinās savā preeksistencē kaut kur pa astrālu, noskata potenciālos vecākus kā pēc kataloga un tad IZVĒLAS.
Man liekas, ka vīriešus vispār daudz mazāk interesē, kā bērni rodas. Un, ja kāds sāk par to domāt, viņam pietiek ar tradicionālo bioloģisko izskaidrojumu.
Atcerējos, kas kaitina mani - uzskats, ka daba vislabāk zina, kas cilvēkam piestāv - piemēram, daba izvēlas tev piemērotāko matu krāsu. Dievs debesīs, māte daba vienā mierā ražo augšā visādus pilnīgi šausminošus brāķus, un par kaut kādu matu krāsas atbilstību vinai vienkārši nospļauties!
par šito mēs reiz vienā dzerstiņā ķiķinājām - iedomājāmies, kā vecā ciniķe Dabasmāte sēž ar gēnu tabuliņu un ļaunā prieciņā bubina: "A vot tagad mēs šitās mammuča ausis ar vectētiņa degunu sakombinēsim. Vo, šausmonītis sanāks!"
es paaraak augstu neveerteeju cilveeku (veselo) sapraatu (sk. kaut vai tumshos ljautinjus shodien, un tumshos viduslaikus pirms 1000 gadiem), bet pieljaut, ka eksistee sapraatiiga (galu galaa izveele, ja vien nav lo(ho)t(r)o(ns), pieprasa no taa kas izveeles arii speeju spriest) buutne, kura par savu maati izveeleetos ar AIDS slimu, gandriiz badaa nomirushu 13gadiigu etiopieti - taadam stulbumam pat man gruuti noticeet.
un tagad fiksi paskataamies, kur dzimst lielaakaa dalja - visadaaas nigeerijbangladeshkjiinaas, ok, pieljauju, ka ja jau ir cilveeki gatavi VeeNaZzzz GrIeZt, bet ne jau nu taadaas proporcijaas taksh ! :-)
aaaa, sapratu, resp. dveeselju gotiskie pokemoni, metaalisti un citi ekstreemisti piedzimst japiishiem un citaadiem parastiem (un vienkaarshiem lajutinjiem) un vice versa :-DDD
Kārtējais "tā var būt un tā var arī nebūt". Kas man te liek aizdomāties - kāpēc babuļi iespringt taisni uz šādu ideju - jo tikpat labi varētu būt, ka katram nu iedalījās bērns pēc nopelniem utt. (tikpat nepierādāmi). Un otrs - kāpēc vispār ir svarīgi, kas ir bijis Pirms, kas kur lidojis un ko izvēlējies (pat ja pieņemam, ka tas ir tā). Vai tad dzīvē nav nekā svarīgāka un interesantāka, par ko domāt? Vai arī varbūt es esmu pietiekami apbrobežota, par kuru ezotēriķiem atliek vien tradicionāli novilkt - nu, cerēsim, ka varbūt nākamajā dzīvē tu kaut ko sapratīsi!;)
jā. tā esot - mūs kaitina lietas, kas kaut kādā ziņā ir pašam aktuālas, sava veida vājais punkts.. lai cik ļoti arī šī doma nebūtu kaitinoša:) ai, nu saprati:) vispār jau tā tiešām ir baigi labā "otmazka", ja mūs neizvēlas, un tieši otrādi - pašapliecinājums, ja izvēlas;)
;>
man atkal augstākminētā tēze ir labs aizbildinājums, ja nu kāds man pārmet nekompetenci kontracepcijā...