![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Sieviete, kura jūtas mīlēta, nevar īdēt, zāģēt, kašķēties, nemitīgi izvirzīt pretenzijas, pārstāt krāstoties, atteikties no mīlēšanās un nozust bezcerīgos putras katlu, vešas baļļu un bērnu kaku kalnājos. Tas vienkārši nav iespējams. Nevis vecums vai sadzīve pārvērš apburošās līgavas neciešamās sievās, bet gan vīriešu nevērība.
Jā, es zinu, ka viena pagale nedeg un vispār - katrs gadījums ir individuāls.
Un - nē, es tik tiešām nerunāju no savas pieredzes, bet gan no apkārtnes vērojumiem.
Jā, es zinu, ka viena pagale nedeg un vispār - katrs gadījums ir individuāls.
Un - nē, es tik tiešām nerunāju no savas pieredzes, bet gan no apkārtnes vērojumiem.
Laikam, jau viņas vēlas lai tiek uztvertas kā lietas, ja nevērība pret lietām tiek traktēta kā nevērība pret viņām
To gan es varu teikt no savas pieredzes - tikmēr, kamēr es kādu mīlu un jūtos mīlēta, mani nespēj aizkaitināt nekādas zeķes, kaut vai tās mētātos blakus zupas šķīvim, nekāds futbols, nekāds tekošs klozetpods.
P.S.tā nemitīgā īdēšana par merkantīlajām sučkām, kas visu laiku dzen nabaga puisieti darbos un atņem asinssviedriem pelnītos grasīšus ir absolūti garlaikojoša. Negribu atkārtoties, bet - ja no vīrieša visu laiku prasa naudu, tā ir droša zīme, ka nekā cita interesanta viņā nav.;p
P.P.S. Nu - ja ir tieksme izvēlēties sievietes, kuru interešu loks aprobežojas ar kosmētikas saloniem un draudzeņu bērniem, to laikam var saukt par gaumes defektu.;p
kur palikuši laiki, kad naktīm vien varējām runāt par mūžīgo un nepārejošo, bet tagad vairs tik bituha aktuāla?
Ja nopietni, tad interese nav tas, kas tur kopā cilvēkus. Interese nav noturama, lai kāds neizsmeļami radošs būtu. Interese un interesantums ir priekšnoteikums uzmanības piesaistīšanai, ne saglabāšanai. Tāpat kā glītums no vaiga un formām.
labi, gan jau 4 gadi ar nezūdošu interesi un interesantumu nav nekāds radītājs, phe.
un vai man pēc šiem pašiem 4 gadiem glītums no vaiga un formas otrā kļūst mazsvarīgāks vai nepamanāms? nē.
Par interesi un pieķeršanos esmu daudz domājusi. Bet skaidri izklāstāma viedokļa man pagaidām nav.
Tā jau domāju, ka sajūta "būt mīlētai" ir ārpustāvoša no realitātes. kamēr nēsājam rozā brilles, tikmēr jūtamies. un tās brilles ir iekšā, to sajūtu grūti ilgstoši stimulēt no ārienes. Var nebūt iebildumu kopdzīvei ar nošņurkušu dzērāju, un var negandarīt apčubināšanas saņemšana.
P.S. Mēs ar