Sieviete, kura jūtas mīlēta, nevar īdēt, zāģēt, kašķēties, nemitīgi izvirzīt pretenzijas, pārstāt krāstoties, atteikties no mīlēšanās un nozust bezcerīgos putras katlu, vešas baļļu un bērnu kaku kalnājos. Tas vienkārši nav iespējams. Nevis vecums vai sadzīve pārvērš apburošās līgavas neciešamās sievās, bet gan vīriešu nevērība.
Jā, es zinu, ka viena pagale nedeg un vispār - katrs gadījums ir individuāls.
Un - nē, es tik tiešām nerunāju no savas pieredzes, bet gan no apkārtnes vērojumiem.
Jā, es zinu, ka viena pagale nedeg un vispār - katrs gadījums ir individuāls.
Un - nē, es tik tiešām nerunāju no savas pieredzes, bet gan no apkārtnes vērojumiem.
Tā jau domāju, ka sajūta "būt mīlētai" ir ārpustāvoša no realitātes. kamēr nēsājam rozā brilles, tikmēr jūtamies. un tās brilles ir iekšā, to sajūtu grūti ilgstoši stimulēt no ārienes. Var nebūt iebildumu kopdzīvei ar nošņurkušu dzērāju, un var negandarīt apčubināšanas saņemšana.
P.S. Mēs ar mrssanderz tā kā vairs nebūtu uzskatāmas par ģimnāzistēm, kas pirmoreiz samīlējušās un lāga nenojauš, ka Princim Baltajā Zirgā var gribēties ēst un reizēm svīst kājas.:)