Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šodien padomāju un sapratu, ka nekad mūžā neesmu nevienam vīrietim gatavojusi ēst. Ja neskaita kūku, ko uzcepu brālēna dzimšanas dienai, kad man bija septiņpadmit gadu un iepaticies viens no viņa draugiem.
Laikam nav jābrīnās, ka neviens mani neprec.
  • Tas nozīmē, ka Tev ir visas iespējas tikt pie kāda, kurš pats itin labi gatavo.
  • Ai, beidz, es gan reizēm uztaisu, un i to tikai viens pats apprecēja:(
  • Jāsaka, es cienu tavu stoicismu. Ja mēs sāktu analizēt iemeslus, kāpēc sievietes gatavo ēst, būtu vēl trakāk nekā ar iemesliem, kāpēc sievietes atzīstās mīlestībā.
  • Kā reiz vakar iedomājos:
    esmu daudz gatavojusi ēst - vīriešiem, sievietēm, bērniem, radiniekiem, pati sev. Un, čto intjeresno: kad gatavoju bērniem, sievietēm, radiniekiem - vienmēr izdodas sasodīti garšīgi! Kad sev - vai nu ļoti garšīgi vai interesanti (ja eksperimentēju;)). Toties vīriešiem - pirmo reizi gatavojot, vienmēr sanāk kaut kāda šaize pat ar visvienkāršākajiem ēdieniem! Un neko - ēd un nežagojas, pat slavē. Secinājums - vai nu derdzīgi lišķi vai nekā laba dzīvē nav redzējuši;) Ienāca prātā, ka laikam zemapziņa spēlējas: "Nedo Dies iebarot! Nedo Dies!";)))
  • Šitā pie vīra Tev netikt! Kotletes pirms kāzām ir Daudz svarīgāk par sexu pirms tām pašām kāzām!
    ;)))
    • Mazā viltībiņa ar "tikai pēc kāzām" attiecināta uz kotletēm nestrādā tikpat labi kā attiecināta uz seksu?:)
      • Nestrādā. Kad pats vēl biju precību gados, Uzreizi no visiem sarakstiem izstrīpāju visas tās jaunuves, par kuru kotlešu gatavošanas mākslu nebiju strikti pārliecināts pirmo divu nedēļu pazīšanās laikā;)))
    • Tikai ar vienu nosacījumu- ja viņš pats nav īsts virtuozs kotlešu mākslā.
  • Kad karbonāde notiesāta, atveras virtuves durvis un virtuvē ienāk trīs brāļi burkās, papahām galvā un ar kinžaliem aiz jostas: "Klausies, draugs, pēc visa tā, ko tu esi apēdis, tev pieklātos aprecēt mūsu māsu. Vai arī mēs tevi tiesāsim pēc kalnu likumiem."
  • Ja taa padomaa e sarii nevienam viirietim neiru gatavojs eest... tikai sev :)
  • kāds mans paziņa nolēma pārbaudīt, vai kādas jaunuves mājieni "nu es nebūtu pret, ja tu...saproti..." ir tikai vārdos vai arī darbos mērāmi. Ieminējās, ka varētu viņa izvārīt rīsus. Jaunuve iemet rīsu paciņu verdošā ūdenī un pēc pagara laika izvelk ārā, sak, te nu būs. Nu, kā taisa lētās ēdnīcās - pavāra ilgāk, lai nespiež māgu pat zīdainim. Viņš pateicis - tie nav vārīti rīsi. Jaunuve vārījusi vēl reizes trīs, visos gadījumos atbilde bijusi "tie nav vārīti rīsi".

    Pēc vairākiem gadiem viņš apprecējās ar citu jaunuvi, par kuras kulinārajām dotībām nav īstas skaidrības, un cik zināms, rīsu tests viņai nebija jāiziet.

    Kāda tad ir morāle - cik pacietīgai jābūt sievietei (nu, tikpat labi arī vecim) šādā situācijā ? Man liekas, ka tas viss ir fufelis un patiesībā nostrādā kautkādi feromoni vai kā tās smakas sauc, nu kā bitītēm, kad sajūt un ir - alles, vļip ačkarik. Un galu galā, vairumā gadījumu tas ir tāpat kā ar fotoaparātu - gari izvēloties, kārotais modelis tiek noņemts no ražošanas un nākamajam ir mazāka matrica, un svarīgākais - bildes taisa visi aparāti, lielāka nozīme ir tad, kad jālielās ar megapikseļiem.
Powered by Sviesta Ciba