![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
kāds mans paziņa nolēma pārbaudīt, vai kādas jaunuves mājieni "nu es nebūtu pret, ja tu...saproti..." ir tikai vārdos vai arī darbos mērāmi. Ieminējās, ka varētu viņa izvārīt rīsus. Jaunuve iemet rīsu paciņu verdošā ūdenī un pēc pagara laika izvelk ārā, sak, te nu būs. Nu, kā taisa lētās ēdnīcās - pavāra ilgāk, lai nespiež māgu pat zīdainim. Viņš pateicis - tie nav vārīti rīsi. Jaunuve vārījusi vēl reizes trīs, visos gadījumos atbilde bijusi "tie nav vārīti rīsi".
Pēc vairākiem gadiem viņš apprecējās ar citu jaunuvi, par kuras kulinārajām dotībām nav īstas skaidrības, un cik zināms, rīsu tests viņai nebija jāiziet.
Kāda tad ir morāle - cik pacietīgai jābūt sievietei (nu, tikpat labi arī vecim) šādā situācijā ? Man liekas, ka tas viss ir fufelis un patiesībā nostrādā kautkādi feromoni vai kā tās smakas sauc, nu kā bitītēm, kad sajūt un ir - alles, vļip ačkarik. Un galu galā, vairumā gadījumu tas ir tāpat kā ar fotoaparātu - gari izvēloties, kārotais modelis tiek noņemts no ražošanas un nākamajam ir mazāka matrica, un svarīgākais - bildes taisa visi aparāti, lielāka nozīme ir tad, kad jālielās ar megapikseļiem.
Pēc vairākiem gadiem viņš apprecējās ar citu jaunuvi, par kuras kulinārajām dotībām nav īstas skaidrības, un cik zināms, rīsu tests viņai nebija jāiziet.
Kāda tad ir morāle - cik pacietīgai jābūt sievietei (nu, tikpat labi arī vecim) šādā situācijā ? Man liekas, ka tas viss ir fufelis un patiesībā nostrādā kautkādi feromoni vai kā tās smakas sauc, nu kā bitītēm, kad sajūt un ir - alles, vļip ačkarik. Un galu galā, vairumā gadījumu tas ir tāpat kā ar fotoaparātu - gari izvēloties, kārotais modelis tiek noņemts no ražošanas un nākamajam ir mazāka matrica, un svarīgākais - bildes taisa visi aparāti, lielāka nozīme ir tad, kad jālielās ar megapikseļiem.