![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
esmu šeit vairākkārt rakstījusi par savu vēlamo bēru pleilisti, bet cilvēku atmiņa ir īsa, tāpēc atkārtošos vēl un vēl.
Ja man nevilšus gadās pēkšņi nomirt, bez iespējas iepriekš rakstiski vai skaļi un uzstājīgi paust savu gribu par atvadu rituāliem, tad mīļie cibiņi, tie, kuri tobrīd vēl būs manā draugu lokā - lūdzu, lūdzu, izdrukājiet šo un, ja mana piemiņa jums kaut ko nozīmē (es tagad pasīvi agresīvi manipulēju, bet citas izejas nav), lūdzu, lūdzu, nepieļaujiet nekādu latvju tautasdziesmu vai vēl trakāk - šlāgeru - atskaņošanu manās bērēs. Nedz pie zārka, nedz pie kapa, nedz kaisot pelnus.
Ja nu noteikti kādam vecūksnim vajag kaut ko latviski, tad drīkst kaut ko no agrīnā "Pērkona", un tikai!
Un, jā - manas iespējas tajā brīdī kaut ko ietekmēt būs ļoti ierobežotas, tāpēc no sirds lūdzu - ja kāds var atskaņot "Nothing else matters" vai, sliktākajā gadījumā, "Unforgiven", esmu jau tagad ļoti pateicīga. Tāpat mani (pašreizējo, vēl dzīvo mani) mierinātu un priecētu apziņa, ka skanēs kaut kas no Leonarda Koena ("You want it darker", "So long, Marianne" etc.) un pavisam nedaudz - no Nika Keiva.
Vēl nezinu, ko varu apsolīt pretī (izņemot aizvērtu geštaltu un nespokošanos, protams), bet varbūt man vēl ir nedaudz laika nopelnīt mazliet naudas un piedāvāt jums kādu konkrētāku atlīdzību.
(Ar savu ģimeni īpaši nerēķinos, diemžēl visu organizēs sievietes, un manas ģimenes sieviešu muzikālā gaume ir ļoti atšķirīga no manējās.)
Ja man nevilšus gadās pēkšņi nomirt, bez iespējas iepriekš rakstiski vai skaļi un uzstājīgi paust savu gribu par atvadu rituāliem, tad mīļie cibiņi, tie, kuri tobrīd vēl būs manā draugu lokā - lūdzu, lūdzu, izdrukājiet šo un, ja mana piemiņa jums kaut ko nozīmē (es tagad pasīvi agresīvi manipulēju, bet citas izejas nav), lūdzu, lūdzu, nepieļaujiet nekādu latvju tautasdziesmu vai vēl trakāk - šlāgeru - atskaņošanu manās bērēs. Nedz pie zārka, nedz pie kapa, nedz kaisot pelnus.
Ja nu noteikti kādam vecūksnim vajag kaut ko latviski, tad drīkst kaut ko no agrīnā "Pērkona", un tikai!
Un, jā - manas iespējas tajā brīdī kaut ko ietekmēt būs ļoti ierobežotas, tāpēc no sirds lūdzu - ja kāds var atskaņot "Nothing else matters" vai, sliktākajā gadījumā, "Unforgiven", esmu jau tagad ļoti pateicīga. Tāpat mani (pašreizējo, vēl dzīvo mani) mierinātu un priecētu apziņa, ka skanēs kaut kas no Leonarda Koena ("You want it darker", "So long, Marianne" etc.) un pavisam nedaudz - no Nika Keiva.
Vēl nezinu, ko varu apsolīt pretī (izņemot aizvērtu geštaltu un nespokošanos, protams), bet varbūt man vēl ir nedaudz laika nopelnīt mazliet naudas un piedāvāt jums kādu konkrētāku atlīdzību.
(Ar savu ģimeni īpaši nerēķinos, diemžēl visu organizēs sievietes, un manas ģimenes sieviešu muzikālā gaume ir ļoti atšķirīga no manējās.)
Vienīgais, ko drīkst no Kleptona - ja nu kādam liekas, ka, man dzīvai esot, viņš nav pietiekami bieži to teicis: - "Yes, you look wonderful tonight"
Ja nopietni (un es šo rakstu nopietni), tad par lielāko daļu - to skaitā dzīvē nekad nesatiktu - cibiņu nāvēm esmu uzzinājusi ļoti operatīvi, un vairākkārt arī bijusi viņu bērēs.
Protams, pastāv iespēja, ka dzīvošu vēl ļoti, ļoti ilgi (kas ir mazāk ticams) , bet tomēr ar lielāko daļu savas frendlistes man ir arī kādi citi tieši vai pastarpināti kontakti.
Tāpēc, piedodiet, uzzināt nāksies.
Pārējo diezvai, jo zivīm atmiņa esot uz 15 vai 30 sek, neatceros (nu, lūk).
50-nieki sāk izteikt vēlmes, haha. Pirms kāda pusgada es izteicu uzticamākajam draugam testamentu, ka "ja es nomirstu, bez aktuālas saimnieciskas vajadzības (jo shit tuvajiem tad ir garantēts, diemžēl), no call and no warning – nevienam neizziņot. Pilnīgi nevienam, izņemot bērnu, jo citādi bērns tev vnk nepiedos visu dzīvi. Citi lai uzzina meibi pēc gadiem, vai nekad.
Draugs, ar full respekt, pieņēma manu pēdējo vēlēšanos.
Good luck to us!