Kurvjzieža kontemplācijas

esmu šeit vairākkārt rakstījusi par savu vēlamo bēru pleilisti, bet cilvēku atmiņa ir īsa, tāpēc atkārtošos vēl un vēl.

Ja man nevilšus gadās pēkšņi nomirt, bez iespējas iepriekš rakstiski vai skaļi un uzstājīgi paust savu gribu par atvadu rituāliem, tad mīļie cibiņi, tie, kuri tobrīd vēl būs manā draugu lokā - lūdzu, lūdzu, izdrukājiet šo un, ja mana piemiņa jums kaut ko nozīmē (es tagad pasīvi agresīvi manipulēju, bet citas izejas nav), lūdzu, lūdzu, nepieļaujiet nekādu latvju tautasdziesmu vai vēl trakāk - šlāgeru - atskaņošanu manās bērēs. Nedz pie zārka, nedz pie kapa, nedz kaisot pelnus.
Ja nu noteikti kādam vecūksnim vajag kaut ko latviski, tad drīkst kaut ko no agrīnā "Pērkona", un tikai!

Un, jā - manas iespējas tajā brīdī kaut ko ietekmēt būs ļoti ierobežotas, tāpēc no sirds lūdzu - ja kāds var atskaņot "Nothing else matters" vai, sliktākajā gadījumā, "Unforgiven", esmu jau tagad ļoti pateicīga. Tāpat mani (pašreizējo, vēl dzīvo mani) mierinātu un priecētu apziņa, ka skanēs kaut kas no Leonarda Koena ("You want it darker", "So long, Marianne" etc.) un pavisam nedaudz - no Nika Keiva.

Vēl nezinu, ko varu apsolīt pretī (izņemot aizvērtu geštaltu un nespokošanos, protams), bet varbūt man vēl ir nedaudz laika nopelnīt mazliet naudas un piedāvāt jums kādu konkrētāku atlīdzību.


(Ar savu ģimeni īpaši nerēķinos, diemžēl visu organizēs sievietes, un manas ģimenes sieviešu muzikālā gaume ir ļoti atšķirīga no manējās.)