Dārgā zaļpirkstu Ciba!
Man līdz šim nav bijis nekādas pieredzes ar Ziemassvētku kaktusiem, tomēr aizgājušajā ziemā, vispārējā globālajā apjukumā sev vienu ieviesu. Svētku periodā viņš savu iespēju robežās mazliet paziedēja, pēc tam es viņu noliku uz tālākās palodzes un turpināju šad tad aplaistīt.
Kas mani nepatīkami pārsteidz - viņa lapu augšdaļas ir kļuvušas gandrīz pilnībā sarkanvioletas. Tikai pašas apakšējās falangas (vai kā nu viņiem tās sauc) ir zaļas. Vai tā tam ir jābūt? Vai man par viņu jāsāk kā īpaši rūpēties, vai tiesas kunga bargajā balsī jājautā - vai grib dzīvot, vai grib mirt?
Man līdz šim nav bijis nekādas pieredzes ar Ziemassvētku kaktusiem, tomēr aizgājušajā ziemā, vispārējā globālajā apjukumā sev vienu ieviesu. Svētku periodā viņš savu iespēju robežās mazliet paziedēja, pēc tam es viņu noliku uz tālākās palodzes un turpināju šad tad aplaistīt.
Kas mani nepatīkami pārsteidz - viņa lapu augšdaļas ir kļuvušas gandrīz pilnībā sarkanvioletas. Tikai pašas apakšējās falangas (vai kā nu viņiem tās sauc) ir zaļas. Vai tā tam ir jābūt? Vai man par viņu jāsāk kā īpaši rūpēties, vai tiesas kunga bargajā balsī jājautā - vai grib dzīvot, vai grib mirt?
Manējie allažiņ dzīvojuši uz palodzes un... es tomēr loktu uz mitruma trūkumu.
Vsp rekomendēju nolauzt zariņu un uzdiedzēt. Gadījumā, ja dim kas notiktu, un sukulents būtu pieaudzis pie sirds.
Mums arī viens šādi aizgāja. Tāds krāsains varētu vēl diezgan ilgi būt, bet tā tāda gulbja dziesma, tā sacīt.
Man setaps tāds – uz saulainās palodzes, kur rīta saule bliež nejēgā, tikai kafijkoks un mazais naudaskociņš, līdz tiem nolaista žalūzija, pārējie ir turpat uz galda, bet tiešu sauli nedabū. kad saule aiziet tālāk, tad tikai paceļu žalūziju. Pagaidām visi apmierināti.
Pēdējās dienās no saules man sāk mirt arī pelargonija ar visu to, ka visu laiku mēsloju un laistu un dūšīgi zied
Tā saule laikam pēkšņi palikusi par stipru
Es parasti iespraužu, kad braucu ilgākos ceļojumos, bet gaņau, ka var darīt to nepārtraukti un tad paši tie augi sadzerās cik grib.