Kurvjzieža kontemplācijas

Man bija uz plaukta netālu no loga. Kad apmācies, mira no tumšuma, uzliku uz palodzes. tagad uz palodzes mirst no gaismas, es nespēju izsekot līdzi jo pilnai laimei tad, kad nav lillīgs, sažūst un jālaista, bet tad nopūst kāja. Izskatās, ka drīz metīšu mieru, lai gan man ļoti patīk un dāvina, izpšikināt ūdeni nespēšu. Naudas kokiem bija tas pats. Šogad vienīgais, kam patīk ir orhidejas, pēkšņi izdzina pumpurus.
Pēdējās dienās no saules man sāk mirt arī pelargonija ar visu to, ka visu laiku mēsloju un laistu un dūšīgi zied
Tā saule laikam pēkšņi palikusi par stipru