Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Jāpiezīmē, ka gandrīz jebkuru cilvēku, kuru es uzskatu par gudru un ar kuru esmu bijusi kaut vai paviršā saskarsmē (vienalga - virtuālā vai klātienes) vairāk par gadu, man ir vismaz reizi, bet visbiežāk - vairākkārt gadījies pieķert kāda it kā vispārzināma fakta nezināšanā, nepamatotā vispārinājumā, argumentācijas kļūdā, paviršībā vai seklumā, vērtējot kādu parādību. (Baidos pat iedomāties, cik bieži ko tādu demonstrēju pati, bet šis nav pašsaustīšanās ieraksts.)
Un tomēr - šie paši cilvēki ir demonstrējuši arī pārsteidzošu erudīciju kādā noteiktā jomā, spējuši norādīt uz līdz šim slēptām sakarībām, izgaismojuši vispārzināmajā jaunas, iepriekš nemanītas šķautnes.
Un es turpinu viņus uzskatīt par gudriem.
  • Jaa, es pamaniiju, ka pat koleegji, kurus uzskatu par super insightful meedz pateikt kaut ko smiekliigu un nepaardomaatu. Tas paliidz apzinaaties, ka katram ir talanti/truukumi, ir ok kljuudiities, ka tik un taa var izdomaat kaut ko forshu un jeegpilnu, pat ja shad tad kljuudies.
  • Bet neviens taču nevar zināt visu :)
  • Galvenais, ka spēj mainīt viedokli, kad norāda uz kļūdu :)
  • Šerloks Holms, cik atceros, lāga nezināja, vai Zeme griežas ap Sauli vai otrādi. Viņš nepiesārņoja prātu ar lieku informāciju.:)
    Un viss jau ir relatīvs. Ja mēs salaistu kopā kodolfiziķi un, re ku, tepat paņemsim kādu antropologu, un viņi viens otra zināšananas vērtētu caur savas zinātnes prizmu, viņi varētu nospriest, ka otram nav pilns kalendārs.
  • Nu bet, cilvēkam taču ir jādod iespēja līdz pēdējam (kas ir vienlaikus ironiski UN tas, kā es par to domāju. arī attiecībā uz man zināmajiem personāžiem, kas ir mani kādreiz pārliecinājuši par kādu savu pozitīvu īpašību)
  • Nevar taču nemitīgi sekot līdzi tam, lai nejauši neizdarītu kādu nepamatotu vispārinājumu, nepieļautu argumentācijas kļūdu, neizteiktos pavirši vai sekli, pat ja cilvēkam piemīt intelektuālas spējas, kas ļauj šādas nepilnības atpazīt diezgan mierīgi, tas tomēr prasa lielu un nemitīgu paškontroli. Manuprāt, ne vienmēr atmaksājas sevi tādā spriedzē turēt, turklāt var būt fizioloģiski, psiholoģiski, emocionāli iemesli (nogurums, izsalkums, slimības, kas ne vienmēr redzamas un atklātas), kas to vēl tālāki ietekmē.
    Rezumē - izdarīt secinājumus par cilvēka intelektuālajām spējām tikai pēc kļūdām būtu riskanti. Un kas gan tā būtu par baudu ielaisties gudrās sarunās ar cilvēkiem, ko vērtējam kā savus intelektuālus līdziniekus, ja tajās nevarētu zināmā mērā atslābt un nebaidīties no iepriekšminēto kļūdu pielaišanas, zinot, ka otrs tomēr sapratīs, vai, ja nesapratīs, tad pirms secinājumu izdarīšanas par tavām intelektuālajām spējām, pārjautās, precizēs vai norādīs uz pieļauto kļūdu
  • Kopumā jā, cilvēki specializējas noteiktās jomās un pārējās pārzina virspusēji vai vispār nepārzina, tāpēc nesagaidu, ka gudrs cilvēks zinās visu par visu, un ceru, ka no manis arī to negaida. /Atmiņā negribot uzzibsnī nesena aina, kur pazīstamam ornitologam priecīgi stāstīju, ka ceļmalā redzēju zivjērgli, uz ko man maigi norādīja, ka šai sezonā tas nevarēja būt zivjērglis, bet labākajā gadījumā bikšainais klijāns. Fotografējiet savus interesantos dabas novērojumus, bērni./ Bet man ir kaut kādas sarkanās līnijas, pēc kurām sāku skatīties šķībi, pat ja savā jomā cilvēks ir speciālists (piem., ja izrāda antivakcīnisma tendences, šēro 5G konspirācijas u.t.t.). Ja kritiskā domāšana kaut kur ir izslēgta, tad kā es varu būt droša, ka tā tiek darbināta savā specialitātē?
    • /Ja kritiskā domāšana kaut kur ir izslēgta, tad kā es varu būt droša, ka tā tiek darbināta savā specialitātē? /
      Nu vot šitāds mums ir Kalviņš ar ūdens atmiņu, kompartmentalizācija laikam.
Powered by Sviesta Ciba